1940. gados Mirins Dajo bija visai plaši pazīstams ar saviem publiskajiem priekšnesumiem, kuros viņš kailām krūtīm stāv uz skatuves, kamēr viņa asistents ņem garus iesmus, kurus citu pēc cita burtiski izdur cauri Dajo ķermenim. Visai šausminošs skats, tomēr, kas pārsteidzošākais, visa procesa laikā Dajo neizrāda nekādas sāpju pazīmes. Viņš pat nenoraustās, kad metāla iesmi iziet cauri viņa vēderam. Varētu domāt – krāpnieks un šarlatāns. Tomēr nē. Katram skatītājam bija iespēja pieiet klāt, cik tuvu vien tas vēlējās, un pārliecināties pašam, ka iesms patiesi ir caurdūris šo cilvēku. Lūk, stāsts par "cilvēku-šašliku", "cilvēku-adatu spilvenu" jeb holandiešu faķīru Mirinu Dajo.
Pat mūsdienu modernajam cilvēkam, kura acu priekšā medicīna, zinātne un tehnoloģijas attīstījušās līdz netveramiem augstumiem, kā arī pasaulē tumsonību, māņus un lētas cirka ilūzijas no skatuves dēļiem ir patriecis veselais saprāts, faķīra Mirina Dajo priekšnesumi varētu šķist visai pārsteidzoši un neticami. Vien tikai nesen esam sapratuši, kā zobenu rijējs spēj sevī iegrūst zobenu un nesavainoties; vien pirms mirkļa tapis zināms, ka kastē guļošo sievieti patiesībā nepārzāģē uz pusēm un tad nesalīmē atpakaļ; vēl pirms īsa laika visi taču domāja, ka padomju zinātniekiem patiesi bija izdevies sunim piešūt otru galvu un tās abas dzīvoja kā divi laimīgi brālīši!