Ar lielu interesi gaidīju Re:Baltica rakstu, kurā tiks atmaskoti konservatīvo partiju organizēti un apmaksāti anonīmie interneta troļļi. Līdz tam centos pārāk neizteikties par to “@realNepareizais” konta veidotāja sāgu un visām ar to saistītajām diskusijām sociālajos tīklos pēdējo nedēļu laikā.
Lai arī tā autors mēdza izplatīt arī visnotaļ maldinošu vai pat klaji nepatiesu informāciju, nešķita, ka tas ir kaut kas tāds, kam pievērst pastiprinātu uzmanību. Mums tomēr ir arī daudz nepārprotamāki valsts nodevēji, kurus derētu paņemt pie dziesmas. Tajā pašā laikā bija sajūta – ja reiz uzmanība pievērsta un notiek kaislīgas vārdu cīņas, tad kaut kam tur ir jābūt. Tāpēc arī gaidīju.
Gaidīju tevi, nesagaidīju. Nē, nu rakstu sagaidīju, bet, manuprāt, tajā trūka kādas būtiskas detaļas, proti – lielās atmaskošanas. Tās vietā būtībā saņēmu divus teikumus: “Nav iespējams droši apgalvot, ka abas grupas – nacionālkonservatīvās partijas un pusanonīmā tvitera kopa – koordinē savas darbības. Taču redzams, ka abas pavairo viena otras saturu.”
Šī, protams, ir ļoti vērtīga un nepieciešama diskusija par anonimitāti internetā kā tādu. Cik tas ir korekti? Cik ļoti šādu cilvēku pausto vajadzētu pavairot? Kādas ir publicētās informācijas robežas, pēc kuru pārkāpšanas šo cilvēku anonimitāti drīkst iznīcināt? Par to ir jārunā, un labi, ka šāda diskusija ir sākta.