Internets atnāca, un likās, ka turpmāk viss būs lieliski. Savienosimies neredzamiem tīmekļiem un uzzināsim vismazākās kaimiņu vēlmes, draugu vajadzības un svešu cilvēku atziņas, kas palīdzēs mums dzīvot un pilnveidoties tālāk. Diemžēl tā nenotika. Varu pievāca sociālās komunikācijas bandīti. Rezultātā interneta „ielas, parki un laukumi“ kļuva bīstamāki par Ķengaraga vai Sarkandaugavas šķērsielām 9.maija naktī un „pa tauri“ dabūja visi, kas nebija bandās vai runāja kaktu diktatoriem pretī. Policijas vietā nostājās algoritmi.

Iznāk, ka tagad mākslu un kultūru ietekmē esošā struktūra un tās noteikumi. Visi satura veidotāji dzenas pēc iespējami lielākas auditorijas, pēc iespējas lielākas ietekmes, jo algoritmu pasaulē šis ir arī vissvarīgākais mērīšanas rīks. Vai tā ir māksla, ko algoritmi mums atlasa? Nē, var arī nebūt māksla.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X