"Sirreālas personīgās pieredzes" - tā žurnālists un režisors Jānis Vingris sauc stāstus, kuri nenokļūst viņa reportāžās no kara zonām, bet iespiežas atmiņā uz visu mūžu. Ar dažām viņš padalījās pirmajā "TVNET+ virtuves" sarunā ar autoriem.
"Pār šo ciemu burtiski lija artilērijas apšaude. Un brīžiem bija sajūta, ka tā skola vienkārši sagāzīsies virs mūsu galvām. Kad apmetums, putekļi sāka birt nost no augšas, cilvēki saspiedās tuvāk pie nesošajām sienām. Tā nesaprašana, kā būs iespējams tikt prom. Un tad kādā pauzē es uzkāpu augšā uz pirmo stāvu, vienā no klasēm.
Ko es tur sastopu? Sastopu āzīti. Dzīvnieku. Dzīvs āzītis ar ragiem, kurš grib ar mani draudzēties, viņš berzējas klāt, sāk spēlēties. Tajā visā šausmu perēklī es sastopu āzīti.
Jānis Vingris tiešsaistes sarunā "TVNET+ virtuve"
Tādi brīži gadās diezgan bieži. Pilnīgi domādams neizdomāsi tās lietas," atminas Jānis par pieredzēto frontes līnijā Ukrainā, Izjumas virzienā.
Par bailēm, grūtām sarunām ar ģimeni, līdzbraucējiem kara zonā un vizuālo valodu - pirmajā "TVNET+ virtuves" sarunā ar žurnālistu un režisoru Jāni Vingri.
Video: "TVNET+ virtuves" saruna ar Jāni Vingri