Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika – par STEM (no angļu: Science, Technology, Engineering, Mathematics) zināšanu nozīmību Latvijas izglītības kontekstā pēdējos gados dzird runājam arvien biežāk. Šajā akadēmiskajā mācību gadā no kopumā 75 tūkstošiem studējošo aptuveni ceturtā daļa jeb 18 tūkstoši jauniešu izvēlējušies ar STEM saistītas studiju programmas, kas nozīmē, ka situācija Latvijā atbilst vidējiem rādītājiem Eiropā. Tomēr studējošo skaits nav galvenais rādītājs.
Par STEM prasmēm svarīgi runāt plašākā kontekstā kā par mūsdienīgu un ilgtspējīgu domāšanas sistēmu, ko integrēt jebkurā jomā un izglītības nozarē, uzskata enerģētikas uzņēmuma “Latvenergo” šī gada erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” iedvesmotāja, inovāciju eksperte, zinātniece, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas vadītāja Elīna Miķelsone.
No pētniecības līdz ikdienas inovācijām, no medicīnas līdz klimata pārmaiņu risināšanai – tieši STEM prasmes tiek uzskatītas par mūsdienu pasaules attīstības un progresa virzītājspēku, jo attīsta gan komunikācijas un sadarbības, gan kritiskās domāšanas un radošuma prasmes. Vienkāršoti runājot, STEM gādā, lai cilvēkam būtu fundamentāla izpratne par dabu, tehnoloģiju un pasaules darbību.
“Vēl jo svarīgāks ieguvums ir domāšanas sistēma, ko STEM pieeja iedibina. STEM attīsta loģiku, iemāca domāt sistemātiskāk, neizlaižot būtiskus soļus, ko mums dažreiz patīk darīt, pārlecot uzreiz uz kādu šķietamu risinājumu.
Zinātniskā pieeja ir tā, kas ļoti labi iemāca – sistemātiska pieeja ir pareiza pieeja, jo ir svarīgi definēt uzdevumus un mērķus, iet soli pēc soļa, lai nonāktu līdz tādam risinājumam, kas tiešām darbojas,” STEM pamatprincipus skaidro Elīna Miķelsone.
Tiem, kas plāno savas karjeras attīstību ilgtermiņā, jāatceras, ka STEM ir svarīgs atslēgvārds arī nākotnes darba tirgus kontekstā.
Tehnoloģiju attīstība rada pieprasījumu pēc cilvēkiem, kas prot programmēt, izstrādāt un uzturēt tehnoloģiskus risinājumus. Inženierzinātne un dizains būs vajadzīgi, lai izstrādātu jaunās infrastruktūras un risinājumus pilsētu un transporta problēmām. Pat nozīmīgas jomas, piemēram, izglītība un medicīna, izmantos tehnoloģijas un datu analīzi, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.
Daļa cilvēku joprojām nereti maldīgi domā, ka STEM prasmes saistās tikai ar eksaktajām zinātnēm kā no humanitārajām profesijām nošķirtu jomu. Par STEM būtu pareizi domāt kā par starpdisciplinārām prasmēm, uzskata E. Miķelsone. “Tā ir domāšanas sistēma, kas ved caur zinātni, inženieriju, matemātiku un tehnoloģijām, taču dod izpratni, attīsta loģiku un prasmes, ko var pielietot teju jebkurā sfērā – arī humanitārajās jomās, mākslā, dizainā. Izmaiņas pasaulē un profesionālajā jomā notiek arvien straujāk – un STEM ir pamats un uz inovācijām, radošumu un sadarbību vērsts domāšanas veids, kas cilvēkiem nākotnē karjerā un arī privātajā dzīvē palīdzēs pielāgoties mainīgajai situācijai,” viņa saka.
Lai gan STEM burtu virknējums liek domāt tikai par tehniskajām nozarēm, E. Miķelsone no STEM prasmju mērķtiecīgas attīstīšanas aicina nebaidīties jauniešiem, kuri ar eksaktajiem priekšmetiem skolas gados ir bijuši uz jūs. “STEM ir dažādu vitāli svarīgu prasmju kombinācija. Ne velti pasaules vadošajās skolās un universitātēs mērķtiecīgi meklē veidus, kā STEM pieeju integrēt jebkurā izglītības jomā. Pat ja ir runa par mākslu vai mūziku – arī tajās STEM var iedot papildu vērtību, attīstību un inovācijas. STEM nedrīkst būt atrauta lieta, tai ir jābūt integrētai visur.
Arī tad, ja nākotnē kāds grib radīt modi vai cept kūkas – ar STEM zināšanām varēs izdomāt, kā tās uzcept unikālas, kādas nav nevienam citam!
Varbūt sākums būs grūtāks, taču tas nav iemesls atmest ar roku. Mūs kā profesionāļus un personības attīstīta tieši tās lietas, kuras padodas nedaudz sliktāk - savā komforta zonā mēs diemžēl savas prasmes neattīstīsim!”
Karjeras kontekstā par STEM runāt ir pašsaprotami – ne velti karjeras speciālisti brīdina: straujā tehnoloģiskā attīstība un arī mākslīgais intelekts radījis apstākļus, kuros profesijas strauji izzūd un transformējas, un ar vienu profesiju vien cilvēka darba mūžam nebūs gana.
“Profesiju un darba tirgus nākotne ir saistīta ar starpdisciplinārām prasmēm. Mums visiem būs jābūt nedaudz inženieriem, nedaudz inovatoriem un profesiju dzīves laikā var nākties mainīt ne reizi vien,”
saka E. Miķelsone.
To, ka augstas raudzes STEM profesionāļu trūkst jau tagad un tie būs vajadzīgi nākotnē, apliecina arī Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu pieredze un jaunie profesionāļi nākotnes karjerai nereti tiek nolūkoti jau studiju pirmajos gados. Piemēram, enerģētikas uzņēmums “Latvenergo” šogad jau 29.gadu pēc kārtas organizē erudīcijas konkursu “FIZMIX Eksperiments”. Šajā atklātajā fizikas olimpiādē aicināti piedalīties 8.un 9.klašu skolēni no visas Latvijas. Šogad konkursa fokusā ir nākotnes enerģija – planētas resursu un to potenciālā pielietojuma apzināšana nākotnē, tomēr vienlaikus konkursa mērķis ir veicināt arī jauniešu interesi par eksaktajām zinātnēm, parādīt, kā skolā apgūtās teorētiskās zināšanas var izmantot praksē un kā tās var noderēt karjeras izvēlē nākotnē.
“Digitalizācijas procesi notiek vairumā Latvijas uzņēmumu, aktualizējas ilgtspējas jautājumi, kas liek izgudrot un rast inovatīvus risinājumu dažādām ilgtspējas problēmām.
Tepat Latvijā un arī pie mums – RTU studenti rada aizraujošus izgudrojumus, Latvijas uzņēmumi gatavojas attīstīt vēja, saules, ūdeņraža atjaunīgās enerģijas ražotnes – tas viss nozīmē, ka ja ne eksaktās zināšanās, tad STEM prasmes ir darba tirgus nākotne arī Latvijā. Taču vēl jo svarīgāk jaunietim ir izvēlēties studiju jomu, kas viņu aizraus: STEM prasmes tajā var integrēt vienmēr,” ir pārliecināta E. Miķelsone.
Raksts tapis sadarbībā ar erudīcijas konkursu “FIZMIX Eksperiments".
