Sankciju piemērošanai pret karu sākušo Krieviju ir jābūt straujākai un izlēmīgākai, jo katra sarunās pavadītā diena ietekmē Ukrainas valsti un tās iedzīvotājus, šodien starptautiskajā konferencē "Efektīvas sankcijas: mērķi 2024.gadam" uzstāja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja padomnieks Vladislavs Vlasjuks.
Vlasjuks uzsvēra, ka karavīri Ukrainā seko līdzi ziņām un viņus uzmundrina katra ziņa, kurā vēstīts, ka no Rietumu puses pret Krieviju ir noteiktas jaunas sankcijas. Ukrainas karavīri redzot sankciju ietekmi arī frontes līnijā, jo Krievija arvien biežāk izmanto trešo valstu ražotas militāro tehnoloģiju komponentes un viņu izmantotie ieroči, piemēram, droni, kļūst arvien nestabilāki.
Krievija izmanto Ķīnas un citu valstu palīdzību un joprojām spēj saražot ievērojamu skaitu ieroču, bet jau pašlaik ir redzams, ka komponenšu trūkums kļūst izteiktāks un ir paredzams, ka tehnoloģiskā atpalicība turpinās pieaugt, lēsa Ukrainas amatpersona.
Viņš pauda nožēlu, ka, neskatoties uz sankciju režīmu, joprojām ir manāms, ka atsevišķos Krievijas ieročos tiek izmantotas komponentes, kuras ir ražotas Eiropā vai ASV.
Tāpat Vlasjuks uzsvēra, ka Krievija ir iemācījusies rīkoties proaktīvi. "Kamēr mēs diskutējam par sankcijām vai munīcijas piegādāšanu Ukrainai, Krievija dara, un dažreiz tas ļauj viņiem izrauties vadībā un spēt apiet sankcijas daudz efektīvāk," sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks.
Viņš uzskata, ka šogad ir jāstrādā pie Krievijas iesaldēto līdzekļu nodošanu Ukrainai, kā arī jāpārskata iepriekš noteiktie cenu griesti Krievijas naftai.
Kā ziņots, Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē pirmdien aicināja stiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju un sākt darbu pie 14.sankciju kārtas, papildinot Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu, kā arī aizliedzot tās lauksaimniecības produktu importu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
