Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs sodu par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai.
Grozījumi iesniegti pēc Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) iniciatīvas, iepriekš informēja "Jaunās vienotības" pārstāve Anna Ūdre.
Grozījumus iesniedza koalīcijas deputāti Judins, Agnese Krasta (JV), Ainars Latkovskis (JV), Andris Šuvajevs (P) un Gunārs Kūtris (ZZS).
Sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu - paredzētu par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskām partijām vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētās personas vai grautu viņu reputāciju, ka arī šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka izplatāmā informācija ir nepatiesa.
"Vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām. Savukārt godīgu un brīvu vēlēšanu norises būtisks priekšnosacījums mūsdienās ir taisnīgs priekšvēlēšanu kampaņas regulējums," likumprojekta nozīmi pamato Judins.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, pēdējo dažu gadu laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu neatņemamu sastāvdaļu. Piemēram, pēdējā gada laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kur kā mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās. Tas parāda, ka šāda satura izplatība ir kļuvusi par būtisku draudu godīgu un brīvu vēlēšanu rīkošanai.
Jau vēstīts, ka Saeima konceptuāli atbalstījusi arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas autoram būs jādara zināms vēlētājam, ka tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts.