VDD pērn rosinājis anulēt divu Krievijas investoru termiņuzturēšanas atļaujas (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Valsts drošības dienests. Ilustratīvs attēls.
Valsts drošības dienests. Ilustratīvs attēls. Foto: Valsts drošības dienests

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušajā gadā rosinājis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) anulēt divu Krievijas pilsoņu termiņuzturēšanas atļaujas (TUA), kas izsniegtas uz veikto investīciju pamata, ziņojumā valdībai norādījusi Iekšlietu ministrija.

No 2010.gada 1.jūlija līdz pagājušā gada nogalei investīciju programmā PMLP ir izsniegusi 19,8 tūkst. TUA. 273 gadījumos TUA izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas kopā 3387 TUA. 2023.gada 31.decembrī Latvijā uzturējās 4412 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA.

Nerezidentu ar TUA saņemšanu saistītie ieguldījumi no 2010.gada 1.jūlija līdz pērnā gada decembrim bija 1,62 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmā ieguldītajiem līdzekļiem 83% vai 1,35 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veidoja 10% vai 158,9 miljoni eiro, bet attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā - 6% vai 98,5 miljonu eiro apmērā. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē ieguldīti 16,3 miljoni eiro vai 1% no kopējā investīciju apjoma.

TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem - lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 85% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas. Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Āzijas valstīm.

Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014.gada 1.septembra, būtiski samazinājies programmā saņemtais pieteikumu skaits un investīciju apjoms. Ja 2014.gadā investīciju programmā izsniegto TUA skaits veidoja 53% no visām trešo valstu pilsoņiem izsniegtajām pirmreizējām TUA, tad turpmākajos gados tas strauji samazinājies, 2023.gadā šim skaitam veidojot 0,6% no kopējā pirmreizēji izsniegto TUA skaita.

Negatīva ietekme uz investīciju programmu bija arī Covid-19 pandēmijas ierobežojošiem pasākumiem un kā arī saspīlētajai ģeopolitiskajai situācijai reģionā saistībā ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.

2022.gadā veikti grozījumi Imigrācijas likumā, atceļot iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt TUA saistībā ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. Arī Eiropas Centrālās bankas "Euribor" bāzes likmju kāpumam un inflācijai bija negatīva ietekme, īpaši attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem.

2023.gadā saņemti 86 investoru pieteikumi, investīciju apjomam sasniedzot 10,5 miljonus eiro, kas veido 39,5% no 2022.gada un 31% no 2021.gada līmeņa. Pārsvarā tie bija ieguldījumi nekustamajā īpašumā. Nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar TUA saņemšanu dominē Rīga un Pierīga.

Ņemot vērā 2022.gada Imigrācijas likuma grozījumus, pārtraucot TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saistībā ar investīcijām, vērojams, ka nekustamā īpašuma tirgū palielinās nekustamo īpašumu skaits, ko vēlas pārdot vai izīrēt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, taču šobrīd nerezidentu īpašumu pārdošanas ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu vērtējama kā nebūtiska.

TUA pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis. 2023.gadā tāpat kā 2022.gadā nav saņemts neviens pieteikums, kas liecina par to, ka nerezidentiem nav interese par šo ieguldījumu veidu Latvijas ekonomikā. Lielā mērā to ietekmēja pastiprinātā uzraudzība nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās.

2023.gadā TUA saņemšanai pret ieguldījumiem kapitālsabiedrības pamatkapitālā bija iesniegti 57 pieteikumi, kas ir divas reizes vairāk kā 2022.gadā, un piesaistītais investīciju apjoms sasniedza nepilnus trīs miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2022.gadu tas pieauga par nepilnu miljonu eiro. Pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma ar TUA saistīto investīciju ietekme uz nerezidentu kapitāla piesaisti ir vāja. Tomēr atsevišķu valstu, kā piemēram, iepriekšējos gados Vjetnamas investoriem, TUA ir bijis stimuls ieguldījumiem Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā. Pirmreizēju un atkārtotu TUA saņemšanai valsts pamatbudžeta programmā "Ekonomikas attīstības programma" kopumā ārzemnieki no programmas uzsākšanas brīža 2014.gada 1.septembrī līdz 2024.gada 23.februārim ir veikuši iemaksas 31,4 miljonu eiro apmērā.

Ārzemnieku veiktie maksājumi pirms pirmreizējas vai atkārtotas TUA saņemšanas budžeta programmā "Ekonomikas attīstības programma" bija būtisks finanšu avots ALTUM īstenotajai mājokļu galvojumu programmai - valsts galvojumiem bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai, no programmas darbības sākuma kopumā šim mērķim novirzot līdzekļus 8,53 miljonu eiro apmērā.

Īstenoti arī citi pasākumi, izmantojot ārzemnieku ieskaitītos līdzekļus, atbilstoši noteiktajiem mērķiem - sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, īstenoti tūrisma attīstības pasākumi, kā arī nodrošināta administrēšanas izmaksu segšana, novirzot IeM resoram paredzētos līdzekļus.

Ārzemnieku iemaksātos līdzekļus plānots turpmāk izmantot saskaņā ar informatīvo ziņojumu Par Latvijas gatavošanos dalībai starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka", paredzot segt izmaksas kopā 5 653 989 eiro apmērā Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē un nodrošinot maksājumu 9 600 eiro apmērā ik gadu Latvijas dalībai Starptautiskajā Izstāžu birojā.

Investīciju piesaistes programmai, piedāvājot nerezidentiem iespēju saņemt TUA, ieviešanas pirmajos gados bija vērojams pozitīvs efekts. Tomēr programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, kā arī pasliktinoties ģeopolitiskai situācijai, ar TUA piesaistīta ārvalstu kapitāla apjoms kopš 2014.gada samazinājās. Ar TUA piesaistītais ārvalstu kapitāla vidējais apjoms kopš 2014.gada ir samazinājies ik gadu gandrīz par 87%.

Periodā no 2015. līdz 2018.gadam ar TUA mehānismu piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms bija 3,5 reizes mazāks nekā programmas pirmajos četros gados. Ja 2014.gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, salīdzinājumā pret kopējiem nerezidentu ieguldījumiem Latvijas ekonomikā, pārsniedza 11%, tad 2023.gadā tie vairs nepārsniedz 0,1%.

"Tas norāda, ka kopumā investīciju piesaistes programma ir zaudējusi savu sākotnējo nozīmi, un TUA nav motivējošs instruments ārvalstu kapitāla piesaistei Latvijā," teikts ziņojumā.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais