Valsts prezidents rosinās grozījumus Augstskolu likumā (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ieva Čīka/LETA

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šomēnes rosinās grozījumus Augstskolu likumā, otrdien, 2. aprīlī, preses konferencē pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) žurnālistiem atklāja valsts pirmā amatpersona.

Valsts prezidenta rosinātie grozījumi attiecas uz Eiropas Savienības valodu piemērošanu profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kuriem būs ļauts sešus gadus strādāt bez latviešu valodas zināšanām, kuru laikā valoda būs jāapgūst.

Rinkēvičs norādīja, ka priekšlikums tiek izstrādāts sadarbībā ar Valsts konkurētspējas komisiju, kurā, pēc prezidenta paustā, daudz ir diskutēts par to, kas būtu darāmie darbi, lai veicinātu zinātnes un augstskolu konkurētspēju.

Preses konferencē Valsts prezidents pateicās Saeimai, ka tā vēl pirms Lieldienām atbalstīja viņa rosinātos un iesniegtos grozījumus likumā par valsts noslēpumu un pašvaldībām, kas pēc vietvaru nākamajām vēlēšanām noteiks pienākumu pašvaldībām pielaidei valsts noslēpumam pieteikt pašvaldību vadītājus un viņu vietniekus.

"Manuprāt, tas ir ļoti nopietns solis, stiprinot valsts drošību. Gan diskusijas Saeimā, gan šī likumprojekta izskatīšanas gaita bija korekta un konstruktīva," uzsvēra Rinkēvičs.

LETA jau rakstīja, ka Saeima 21.martā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta rosinātos grozījumus Pašvaldību likumā.

Pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts - ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.

Pieņemtie grozījumi Pašvaldību likumā nosaka, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.

Jaunā kārtība uz pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem stāsies spēkā pēc tuvākajām kārtējām vai ārkārtas vēlēšanām. Līdz ar to lielākajā daļā pašvaldību šī kārtība varētu stāties spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā.

Savukārt attiecībā uz pašvaldības izpilddirektoriem vai izpilddirektoru vietniekiem Pašvaldību likumā noteikts obligāts pienākums saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Ja speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiks saņemta, tad pašvaldības izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks būs jāatbrīvo no amata.

Attiecībā uz pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem, kuri ieņems šo amatu 2024.gada 1.jūnijā, pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šī datuma būs jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.

Savukārt attiecībā uz izpilddirektoru vai izpilddirektora vietniekam, kurš amatā stāsies no vai pēc 2024.gada 2.jūnija, pašvaldībai pielaides piešķiršana būs jāprasa tāpat kā noteikts augstāk minētajā kārtībā par pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem un tas būs jādara mēneša laikā pēc amatpersonas stāšanās amatā.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais