Medijs: Ukraina nesaņems uzaicinājumu pievienoties NATO gaidāmajā alianses samitā Vašingtonā (7)

Pagaidām NATO nevēlas aliansē uzņemt jaunu dalībvalsti, kas kolektīvās drošības līguma dēļ varētu to ievilkt karā, vēsta "The New York Times".

Kā norāda laikraksts, NATO tajā pašā laikā vēlas atrast "zelta vidusceļu" - kaut ko, kas nebūtu Ukrainas dalība aliansē, bet tajā pašā laikā pietiekami nozīmīgs, lai parādītu Ukrainai, ka NATO to atbalsta ilgtermiņā. "The New York Times" akcentē, ka joprojām gan nav skaidrs, kas tas varētu būt.

NATO dalībvalstis trešdien, 3. aprīlī, sanāksmē Briselē vienojās sākt plānot ilgtermiņa militāro palīdzību Ukrainai, bet iepriekš paziņotais NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga priekšlikums par piecu gadu militārās palīdzības nodrošināšanu Ukrainai apmēram 100 miljardu ASV dolāru apmērā izraisīja pretrunīgu reakciju.

NATO valstu ārlietu ministri paziņoja, ka izveidot šādu fondu būtu sarežģīti.

"Mums ir nepieciešams mainīt mūsu atbalsta dinamiku," sanāksmē sacīja Stoltenbergs, mēģinot pārliecināt tās dalībniekus. "Mums vajag garantēt drošu un paredzamu palīdzību Ukrainai drošības jomā ilgtermiņa perspektīvā (..) Mazāk īstermiņa priekšlikumu un vairāk daudzu gadu saistību."

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paziņoja, ka Ungārija neatbalstīs nekādus NATO priekšlikumus, kas varētu pietuvināt aliansi karam ar Krieviju vai "pārvērst to no aizsardzības koalīcijas par uzbrukuma koalīciju". Sociālo mediju platformā "X" to paziņoja arī Ungārijas valdības pārstāvis Zoltāns Kovāčs.

Stoltenbergs atbildēja, ka stingrākas NATO struktūras esamība nemainīs alianses aizsardzības raksturu, un pauda pārliecību, ka ar Ungārijas pozīciju saistītā problēma var tikt atrisināta tuvākajās nedēļās.

Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress brīdināja nedublēt divpusējās palīdzības centienus, ar to saprotot palīdzību Ukrainai no Eiropas Savienības (ES) un NATO puses.

Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni paziņoja, ka "velns slēpjas detaļās". "Mums jāpaskatās, kā tas strādās katrai valstij, kāds var būt procentuālais īpatsvars," aģentūra "Reuters" citēja Tajāni teikto. "Mums ir vajadzīga tiesiskā bāze. Šis priekšlikums, protams, ir aizraujošs un interesants, bet pirms precīza skaitļa apsolīšanas Ukrainai labāk būtu novērtēt, izpētīt un saprast, kā, kad un ko var izdarīt, kas kuram jādara."

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka nosauca šo plānu par "pareizu un svarīgu".

To apsveica arī Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, izsakot pieņēmumu, ka iemaksas varētu būt 1% no katras dalībvalsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

"The New York Times" arī norāda, ka Amerikas Savienotās Valstis un Vācija turpina iebilst pret ierosinājumu Vašingtonā sākt sarunas par Ukrainas dalību NATO un iestājas par šī jautājuma izņemšanu no darba kārtības. Vienlaikus ASV un Vācija vēlas noteikt konkrētus nosacījumus, ko Ukraina var izpildīt, lai sāktu sarunas. Līdz šim centienos definēt šos nosacījumus ir panākts vien neliels progress, turklāt situācija varētu mainīties arī gadījumā, ja Ukraina saskartos ar sakāves draudiem karā pret Krieviju.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien, 4.aprīlī, NATO galvenajā mītnē Briselē sacīja, ka Kijiva gaida sabiedroto lēmumu par to, kādiem jābūt nākamajiem soļiem ceļā uz valsts dalību aliansē.

"Uzskatām, ka Ukraina ir pelnījusi būt par NATO dalībvalsti, tam jānotiek pēc iespējas ātrāk," akcentēja Kuleba.

Viņš arī uzsvēra, ka viņa "šodienas galvenais vētījums būs [zenītraķetes] "Patriot"," ko Kijiva joprojām nav saņēmusi pietiekamā daudzumā, lai efektīvi pretotos Krievijas bandītiskajiem gaisa uzlidojumiem un raķešu apšaudēm.

"Ukraiņu dzīvību glābšana, Ukrainas ekonomikas glābšana, Ukrainas pilsētu glābšana ir atkarīga no "Patriot" un citu aizsardzības sistēmu pieejamības," norādīja Kuleba.