Par Kariņa avioreisu kļūdainu aprakstīšanu vienai Valsts kancelejas darbiniecei izteikts aizrādījums (3)

Valsts kancelejā (VK) 20.februārī ierosinātajā disciplinārlietā noskaidrots, ka darbiniecei īsā laikā bija jāapkopo liels informācijas apjoms, kura laikā tikusi pieļauta cilvēciska kļūda, tādēļ darbiniecei izteikts aizrādījums, norādīja Citskovskis.

Kā vēstīts, VK februārī izplatīja paziņojumu, kurā atzina, ka iepriekš sniegta kļūdaina informācija par trim avioreisiem. VK pārstāvji skaidro, ka nesakritības summās esot radušās, jo divās pozīcijās lidojumi notika gada nogalē, kad no ES Padomes Ģenerālsekretariāta piešķirtie līdzekļi attiecīgā gada laikā jau bija izlietoti, taču finansējuma pārdale starp resoriem vairs nebija iespējama. Līdz ar to daļa lidojumu izmaksu segtas no pamatbudžeta.

Savukārt par 2022.gada 30.maija braucienu uz Briseli Valsts kanceleja norāda, ka divu pārstāvju ceļa izdevumi netika attiecināti uz ES Padomes Ģenerālsekretariāta finansējumu, jo šie darbinieki brauciena laikā pildīja būtiskas atbalsta funkcijas Ministru prezidenta darba nodrošināšanai, nevis piedalījās sarunās pēc būtības.

Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.

Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontrole aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē Valsts kontrole un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.

Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.

Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.

Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.