Valsts kontrole rekomendē valdībai izstrādāt skaidru normatīvo regulējumu par valsts amatpersonu komandējumiem un speciālajiem avioreisiem, trešdien medijiem pauda valsts kontrolieris Edgars Korčagins, komentējot Finanšu ministrijas (FM) atbildību bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo lidojumu revīzijā.
Revīzijas laikā FM bija jāsniedz informācija par Kariņa lidojumiem. Kaut arī Valsts kontrole sagaidīja, ka FM sniegs "skaidru un precīzu viedokli", uzraugošā iestāde diemžēl tādu neesot saņēmusi. Korčagins pieļauj, ka šķērslis sniegt precīzu viedokli bija tāpēc, ka nav sakārtots normatīvais regulējums.
"Tas ir arī viens no ieteikumiem - strādāt pie skaidra normatīva regulējuma komandējumiem un specreisiem. Lai notiek atklāta diskusija un lai nerodas iespējama normu interpretācija," teica Korčagins.
Taujāts, vai sagaidāma līdzekļu piedziņa no atbildīgajām amatpersonām, Korčagins teica, ka Valsts kontrole savu darbu ir pabeigusi, un lietu nodevusi tiesībsargājošajām iestādēm, kas nepieciešamības gadījumā var veikt līdzekļu piedziņu.
Atbildot uz to, kāpēc Valsts kontrole iepriekš nepievērsās šim jautājumam kādā no ikgadējām revīzijām, Korčagins sacīja, ka katrā revīzijā tiek pārbaudīts kāds konkrēts jautājums. Ikgadējā revīzijā Valsts kontrole vērtē iestādes gada pārskatu.
Šoreiz Valsts kontrole uzsāka revīziju, jo tā "pamanīja atklātības trūkumu" par speciālajiem lidojumiem, kas bija kā indikācija tam, ka šajā jautājumā varētu būt kādas problēmas. Vienlaikus revīziju bija iespējams ātri uzsākt, jo Valsts kontrolē jau bija aktīva atvērta revīzija par Ministru kabinetu, kura ietvaros varēja papildus izvērtēt arī Kariņa lidojumus.
Komentējot revīzijā konstatēto praksi gan par lidojumiem, gan atvēlētajām dienas naudām, Valsts kontroles ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka sacīja, ka prakse veidojusies pakāpeniski Covid-19 pandēmijas laikā, kas rezultējusies ar to, ka "ir pazudis samērīgums". Revīzijā secināts, ka lēmumi par speciālajiem lidojumiem tika pieņemti bez finanšu analīzes un bez alternatīvu izvērtēšanas. Vilka pieļauj, ka grozījumi, kas veikti instrukcijā par komandējumiem uz ES Padomi, situāciju tikai veicināja.
"Grozījumi parādīja, ka iespēja ir. Tas varbūt pat iedrošināja. 2019.gada vasarā bija pirmais gadījums, un pēc tam lēnām pieauga. Rodas pieraduma sajūta - ka tā var, ka pienākas, un tā tas aiziet," teica Vilka.
Pašreizējajai Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ir bijis viens speciālais lidojums no Eiropadomes sanāksmes, un tas ietilpst kategorijā "likumīgi, bet ne ekonomiski".
Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.
Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šodien izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, portālu TVNET informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.
Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.
