Bet parasti viņi grib šeit palikt, asimilēties – ģimenes, bērni, atved sievas,” stāsta Rīgas Starptautiskā mācību centra direktore Bobule.
“de facto” zināms, ka nesen lidostā robežsargi aizturēja vairākus cilvēkus, kuri no Vjetnamas braukuši uz Latviju, lai te mācītos angļu valodu trīs mēnešu kursos. Angliski vispār nav spējuši sarunāties. Viņus plānoja uzņemt valodu skola “Pygmalion”. Firmas birojā stāsta, ka vjetnamiešiem bija plānoti iesācēju kursi.
Lidostā papildu pārbaudes veiktas vjetnamiešiem, kuri braukuši mācīties “Hotel School” Viesnīcu biznesa koledžā. Te viena mācību gada maksa ārzemniekiem ir četri tūkstoši - dārgāk nekā daļa programmu, piemēram, Tehniskajā universitātē. Mācībām koledžas līmenī netiek prasīts vairāk kā sarunvalodas līmenis (A2).
“Hotel School” Viesnīcu biznesa koledžas valdes priekšsēdētāja, direktore Jūlija Pasnaka: “Ja mēs runājam par pavāru programmu, tad tās nodarbības notiek praktiski, nevis rakstot referātus. Praktiski viņi ļoti labi tiek galā ar to visu, tā kā lielus šķēršļus, tā kā neredzu.”
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Viesnīcu biznesa koledžai bija vieni no augstākajiem vīzu atteikuma rādītājiem – no 104 pieteikumiem noraidīti 35 jeb trešā daļa (34%).
Ārlietu ministrijas sniegtie dati liecina, ka 2023. gadā kopumā Latvija atteikusi 624 vīzas jeb 15 procentus no visiem pieteikumiem ar ieceļošanas mērķi “mācības”.
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa: “Ja mums dažreiz pārmet, ka vēstniecības speciāli atsaka vīzas, tad es varu teikt, ka tas tā noteikti nav, jo mums vīzu no procesa viedokļa ir daudz vieglāk izsniegt nekā atteikt. Jo katram atteikumam ir jābūt pamatotam un argumentētam, jābūt konkrētiem faktiem, konkrētām atsaucēm uz normatīvo regulējumu. Tāpat arī katrs šis atteikums var tikt pārsūdzēts. Līdz ar to, no tāda procesa viedokļa tas tiešām ir ļoti laikietilpīgi. Un, ja vienu vīzu izsniegt - tās būtu apmēram 30 minūtes, tad atteikumu noformēt un,