„Lai iegūtu personalizētas uztura rekomendācijas, vajadzīgi papildu dati, jo nepieciešamais enerģijas daudzums katram individuāli var atšķirties. Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir ķermeņa kompozīcija jeb ķermeņa muskuļaudu, tauku, kaulu un ūdens procentuālā attiecība. To var noteikt, piemēram, ar bioimpedances metodi – īpašiem svariem, kas nereti pieejami uztura vai citu speciālistu kabinetos. Lai gan šādi veikti mērījumi nav absolūti precīzi, tomēr tie palīdz izstrādāt pielāgotas rekomendācijas un pēcāk iezīmēt dinamiku – atkārtotos mērījumos ir iespējams redzēt, vai ir progress un tiek zaudēti taukaudi, vai kaut kas tiek darīts neatbilstoši mērķim un vienlaikus zūd arī muskuļu masa,” skaidro sertificētā uztura speciāliste Laila Siliņa.
Savukārt, lai aprēķinātu kopējo nepieciešamās enerģijas daudzumu, iesākumā jāņem talkā Harisa-Benedikta formula:
- sievietēm: 655,1 + (9,56 x ķermeņa masa, kg) + (1,85 x auguma garums, cm) – (4,68 x vecums, gados);
- vīriešiem: 66,47 + (13,75 x ķermeņa masa, kg) + (5 x garums, cm) – (6,76 x vecums, gados).
Kad tā aprēķināta, rezultāts jr jāreizina ar fiziskās aktivitātes koeficientu, proti, 1,2 ir mazkustīgs, 1,4 mēreni aktīvam dzīvesveidam, 1,6 – 1,8 ļoti aktīvam dzīvesveidam ar regulāriem un intensīviem treniņiem.
Uzņemot pārmēru maz kaloriju, organismam var pietrūkt būtisku barības vielu, var palēnināties vielmaiņa, zust enerģija un ciest imūnsistēma. Uzņemot palielinātu enerģijas daudzumu, kas dienas gaitā netiek iztērēts, var veidoties liekā ķermeņa masa un attīstīties aptaukošanās, kas apvienojumā ar mazkustīgu dzīvesveidu sekmē dažādu hronisku saslimšanu attīstību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, otrā tipa cukura diabēta un onkoloģisko slimību attīstību. Tāpat veidojas papildu slodze skeleta un muskuļu sistēmai, veicinot iekaisumu, osteoartrītu, deformācijas un citas veselības problēmas.