Atceraties, bija tāds projekts “Sporta pils dārzi”? Starp Barona un Tērbatas ielu pašā Rīgas centrā nojauktās Sporta pils teritorijā tika realizēta ideja uz trim gadiem izveidot mazdārziņus. Proti – neizmantotas un degradētas teritorijas vietā iedzīvotājiem tika dota iespēja iekopt sev smukus dārziņus un audzēt tajos tomātus, burkānus, garšaugus un ko tik vēl ne. Lieliska ideja!
Tomēr šai lieliskajai idejai bija arī kāda neliela ēnas puse. Pie sava mazdārziņa varēja tikt precīzi 150 cilvēki, kamēr pārējie varēja pieteikties gaidīšanas sarakstā. Zināt kā – ja nu kādam apnīk savs privātais mazdārziņš pašā Rīgas centrā un viņš nolemj no tā atteikties, tad pie dārziņa var tikt nākamais pretendents.
Tikmēr pārējiem 632 464 rīdziniekiem (skatos tā laika iedzīvotāju skaitu galvaspilsētā) ne tikai nebija mazdārziņa Rīgas centrā, bet tā vietā viņi varēja turpināt apskatīt starp Barona un Tērbatas ielu uzceltu ne pārāk glītu skārda sētu no ārpuses, jo “Sporta pils dārzos” varēja iekļūt tikai urbānie dārznieki vai viņu viesi.
Projekta mājaslapā rakstīts: “Teritorijas centrālajā daļā – ieplakā – ir ierīkotas ziedu pļavas un atpūtas zonas, kas pieejamas piknikiem, pasākumiem, laiskām pēcpusdienām un kopienas organizētiem pasākumiem.” Bet pieejamas 150 dārziņu loterijas uzvarētājiem. Labojiet mani, ja kļūdos, iespējams, vienkārši staigāju apkārt tai teritorijai un nemācēju atrast parasto cilvēku ieeju.
Šeit gan jāpiebilst, ka būtībā tā jebkurā gadījumā bija lieliska ideja un šādi dārziņi bija daudz labāk nekā tad, ja šis zemes pleķis vienkārši stāvētu pamests un turpinātu aizaugt. Cilvēkiem forša vieta, kur darboties, ņemties, atpūsties un izklaidēties. Vismaz līdz brīdim, kad kāds ar šo teritoriju nolemj darīt kaut ko jēdzīgāku.