Augstākā tiesa atceļ PMLP lēmumu par pilsonības atņemšanu uzņēmējam Vaitaitim (9)

Neminot personas vārdu, AT aģentūru LETA informēja, ka PMLP bija lēmusi par pilsonības atņemšanu, jo persona, 1995.gadā pretendējot uz Latvijas pilsonību, noklusēja, ka ir Krievijas pilsonis. Apgabaltiesa uzskatīja, ka PMLP lēmums ir atceļams, jo konkrētajā gadījumā ir konstatējams samērīguma principa pārkāpums.

AT savukārt pārbaudīja, vai un kā administratīvajā procesā bija veicams samērīguma izvērtējums. AT atzina, ka apgabaltiesa pamatoti ir pārbaudījusi pārvaldes lēmuma samērīgumu. Pilsonības likums paredz, ka Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā, apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas nosacījumiem.

Piemērojot šo tiesību normu, jāievēro Satversmes tiesas (ST) spriedumā sniegtā interpretācija. Atbilstoši tai tiesību piemērotājs nav atbrīvots no samērīguma apsvērumu izdarīšanas, lemjot par pilsonības atņemšanu katrā konkrētajā gadījumā. Tiesību piemērotājam ir pienākums novērtēt obligātā administratīvā akta samērīgumu, ja attiecīgais lēmums būtiski ietekmē personas pamattiesības. Samērīguma novērtējums individuālās lietās jāveic atbildīgajai iestādei un administratīvajām tiesām.

AT arī nekonstatēja kļūdas apgabaltiesas veiktajā samērīguma novērtējumā, jo, pirmkārt, apgabaltiesa ir piešķīrusi nozīmi visu pieteicēja situāciju raksturojošo apstākļu kopumam, nevis kādam atsevišķam apstāklim. Otrkārt, saskaņā ar ST norādīto samērīguma vērtējumā jāpievērš uzmanība arī tam, kāda saikne ar Latviju ir izveidojusies konkrētajai personai, kā personas noklusētie fakti ietekmētu tās iespējas tikt uzņemtai pilsonībā šobrīd, kā arī pilsonības atņemšanas ietekmei uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Apgabaltiesa to ir vērtējusi. Treškārt, samērīguma vērtējumu ietekmējušas šaubas par to, vai lietā ir pienācīgi konstatēts, ka pieteicējs noklusējis faktu par Krievijas pilsonību.

Tiesa nepiekrita pārvaldes iebildumiem, ka tai būtu uzlikts nepareizs vai nesamērīgs pierādīšanas pienākums. Pieteicējs pārvaldei iesniedza savus apsvērumus un pierādījumus, ka viņš neesot zinājis par Krievijas pilsonības esību un attiecīgi neesot noklusējis šo faktu, apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības. Tas radīja pārvaldei pienākumu personas argumentus izvērtēt un pienācīgi atspēkot, nepieciešamības gadījumā iegūstot papildu pierādījumus, sprieda AT.

Grozījumi Pilsonības likumā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.oktobrī, paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama cilvēkiem, kuri papildus ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.