VIDEO Nils Sakss Konstantinovs: bērni nekad vēsturē nav jutušies tik nelaimīgi kā mūsdienās

Egoiste
Foto: līdere

Kā izaudzināt laimīgu bērnu, atklāja pusaudžu terapeits Nils Sakss Konstantinovs, kurš uzsvēra: "Bērni vēl nekad nav dzīvojuši tik labos apstākļos, taču vienlaikus vēl nekad nav jutušies tik nelaimīgi." Ir vairākas lietas, kas var palīdzēt bērnam justies labāk: aktivitātes, kopīga ēdienreize ar ģimeni, draudzība ar cilvēkiem, ar kuriem ir kopīgas vērtības.

"Mūsdienu bērni nezina, kas ir bads, kas ir izsalkums. Mūsdienu bērni bieži arī nezina, kas ir darbs. Mēs piesprādzējam, kad vedam viņus mašīnā, uzliekam ķiveres, ja viņi uzkāpj uz skrituļdēļa. Mūsdienu bērni iet skolās, kur viņus nesit par nepareizām atbildēm. Un lielākā daļa aug ģimenēs, kur vecāki cenšas nekliegt uz viņiem.

Kopumā bērni nekad nav dzīvojuši tik laimīgi. Bērni arī nekad nav jutušies tik slikti. Ir pētījumi – ieejot klasē, kurā ir 30 bērni, katram ceturtajam bērnam ir tas, ko saucam par mentālās veselības traucējumiem. Depresija, trauksme, panika...

Ar kolēģiem veicām pētījumu, kurā ir dati no 15 000 bērniem no visas Latvijas - gandrīz puse no viņiem, 43% saka, ka viņi nejūtas laimīgi. Ikdienā nejūtas labi. Aptuveni 40% no viņiem saka, ka viņi nevar izgulēties. Un liela daļa saka, ka pieceļoties jūtas noguruši un jau nelaimīgi. Aptuveni 37% katru dienu sāp galva vai mugura. Mēs te runājam par maziem bērniem un pusaudžiem. 30% no viņiem katru dienu sastopas ar bailēm, trauksmi vai paniku. Bērni nekad nav jutušies tik slikti. 

Un krīze nesākās pandēmijā. Krīze sākās jau krietni pirms tam. Kopš deviņdesmitajiem katra nākamā paaudze jūtas aizvien sliktāk. Un atrāviens ir liels. Deviņdesmitajos šajā pašā klasē varbūt 1 no 12 bērniem justos slikti," stāsta lektors Nils Sakss Konstantinovs.

Foto: līdere

Pusaudžu terapeits Nils Sakss Konstantinovs atklāj piecas lietas. 

Aktivitātes. Vislielākās problēmas sagādā sēdošs dzīvesveids un nekustīgums. Tā ir galvenā atšķirība no iepriekšējām paaudzēm - maz kustību. Bērni pavada nekustībā vairāk laika nekā cietumnieki, kuriem ar likumu noteikts vienu stundu iet pastaigāt. Kustoties bērns pārstrādā stresu un spriedzi. Ja tā nav - stress krājas viņa ķermenī. Ja kustības būtu zāles mentālajai veselībai - tās būtu visefektīvākās. Pēc pētījuma, tikai 30% bērni kustas katru dienu. Tas arī pasargā no liekā svara. 

Ēdiens. Nereti bērni risina savas emocijas ar ēdienu. Liekais svars arī ir problēma, kā bērns redz citus un kā citi redz bērnu. Ēšanas traucējumi, īpaši meitenēm, ir ļoti izplatīta problēma. Bet ēdiens var būt dziedinoša un saliedējoša ģimenes prakse. Ģimenēs, kurās aug laimīgāki bērni, vismaz reizi dienā ēd kopā. Viena kopīga ēdienreize saliedē ģimenes un pasargā bērnus. Bet ir viens noteikums - ēšanas brīdī neviens nelieto telefonus. 

Tehnoloģijas. Milzīgs atspaids uz to, kā jūtas bērns, kāda ir viņa veselība. Jaudīgās ierīces paver milzīgas iespējas, bet no otras puses - bērna smadzenes šīs ierīces nespēj kontrolēt tā, lai tās nenodarītu viņiem pāri. Ir lielas problēmas, kā senāk bija problēmas ar smēķēšanu. Domāju, ka pēc 10 gadiem mēs skatīsimies uz bildēm, kur bērns sēž skolā ar telefonu, kā uz bildēm, kur senāk varēja smēķēt visur, piemēram, dakteri kabinetā. Ir vietas, kur tehnoloģijas nevajadzētu bērnam lietot, un ir zināms, ka tas viņiem palīdz labāk mācīties. Interesanti, ka puse pusaudžu pat saka, ka vēlas lietot tehnoloģijas mazāk, bet paši nespēj. Ja palīdzēsiet, attiecības uzlabosies. 

Attiecības. Īpaši, kad notiek tas posms, kad mazais bērns, kas prasīja vēl buču, uzvedas tā, it kā varētu jūs iesūdzēt tiesā par seksuālu uzmākšanos. Runā citā valodā. Interesējas par lietām, kuras nesaprotat. Ir vēlme nostiprināt attiecības, un vecākiem šķiet, ja nedarām tā - nerunājam par visu, tostarp seksualitāti, tad mūsu attiecības nav ciešas. Pusaudzis noslēdzas, bet tas nav tā, ka attiecības kļūst vēsākas. Tas  ir normāls process. Kā atbalstīt? Palīdzot izveidot attiecības un draudzības ārpus ģimenes - ar cilvēkiem, kuriem jūs uzticaties, ar cilvēkiem, ar kuriem jūs vieno kopīgas vērtības un kuri var palīdzēt pusaudzim arī tālāk izvēlēties un atrast savu ceļu. Daļa no pieaugšanas. Tas ir normāli, ka daļu pusaudzis risinās ārpus ģimenes un daļa paliks ģimenē. 

Vērtības. Ģimene var iedot svarīgāko, un tās ir vērtības. Vērtības pusaudžiem ir vajadzīgas. Tā ir kā bāka, kas, ja nav viņam priekšā, izraisa trauksmi un neziņu. Bet, ja to ir par daudz, rodas vēlēšanās neizvēlēties nevienu no tām. Vērtību ir bezjēdzīgi mācīt. Tas ir tas, ko var tikai piedzīvot. Piemēram, izpalīdzība - to nekad nemāca bērniem, bet tev penālī ir jābūt diviem zīmuļiem. 

Kamēr gaidām iedvesmas forumu "Līdere 2024", "Egoiste" piedāvās divas reizes nedēļā no jauna noklausīties pēdējā foruma lektorus.

Vairāk par 2024. gada forumu "Līdere" lasi šeit.

Seko un iedvesmojies!

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!