NEPLP piedāvā atteikties no radio programmām un reklāmām krievu valodā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Suradech Prapairat/Shutterstock

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tuvākajā laikā plāno Saeimā iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar radio apraides tiesību piešķiršanu un valodu lietojumu reklāmās, kas izvietotas elektroniskajos medijos, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputātiem pauda NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

NEPLP pārstāvji šodien deputātiem prezentēja savā rīcībā esošus datus par mediju patēriņa paradumiem iedzīvotāju vidū, tostarp atsevišķi aplūkojot mazākumtautību un jauniešu grupu.

NEPLP secināja, ka latviešu un mazākumtautību mediju lietošanas paradumi atšķiras, taču ne tik būtiski, kā bieži tiek uzskatīts. Piemēram, tēmas, kas interesē latviešus un mazākumtautības, būtiski neatšķiras. Valodas ziņā mazākumtautības labprātāk izvēlas lietot saturu krievu valodā, tomēr patērē izklaides saturu arī latviešu valodā. Savukārt attiecībā uz uzticēšanos secināts, ka mazākumtautības mazāk uzticas centralizētajiem medijiem, bet vairāk uzticas lokālai vai reģionālai informācijai.

Vienlaikus NEPLP saskata arī, mediju uzrauga ieskatā, ļoti satraucošu tendenci - mazākumtautību jauniešu vidū aug pieprasījums pēc satura krievu valodā. Pēdējā gada laikā interese patērēt Latvijā veidotu mediju saturu krievu valodā mazākumtautību jauniešu vidū ir palielinājusies no 58% 2022.gadā līdz 65% pērn.

Lai vairotu latviešu valodu medijos, NEPLP iecerējusi rosināt divus priekšlikumus: Latvijas elektronisko mediju programmās atļaut reklāmu tikai latviešu valodā, bet jaunas Latvijas radio programmu apraides atļaujas izsniegt tikai apraidei latviešu valodā.

Āboliņš skaidroja, ka katrai radiostacijai ir jāizņem jauna licence ik pēc astoņiem gadiem. Tā kā katra to ir izņēmusi savā laikā, tad arī atjaunošana notiek dažādos laikos. Tādējādi pāreja uz vairāk latviski raidošām programmām būtu pakāpeniska. Vienlaikus Āboliņš uzsvēra, ka priekšlikums par valodu neattiecas uz dziesmām, kas tiek atskaņotas radio.

"Mūsu priekšlikuma būtība ir, ka tas nenotiek revolucionāri, bet evolucionāri. Pakāpeniska pāreja astoņu gadu laikā neradīs kultūršoku, un šāda pieeja ir adekvātāka, nekā vienā dienā nocirst kā ar nazi," teica Āboliņš.

Vienlaikus NEPLP vadītājs uzsvēra, ka tie ir mediju uzrauga priekšlikumi, nevis prasība. Izšķiršanās esot politiķu pusē.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris aicināja deputātus būt uzmanīgiem ar jebkurām reformām, kas saistītas ar reklāmām, jo latviešu mediju grupas no lielu daļu no reklāmu ieņēmumiem iegulda latviešu valodas saturā. Šādi pastāv risks, ka reklāmas nauda "aizies" sociālajiem medijiem.

Apakškomisijas vadītājs Atis Švinka (P) rosināja NEPLP vispirms rīkot plašākas diskusijas nozarē, lai rastu kopsaucēju un varētu ar jautājumu virzīties tālāk uz Saeimu. Āboliņš atbildēja, ka NEPLP to varētu darīt, vienlaikus mediju uzraugs nav gatavs piekrist diskusijām, kas notiek gadu, pusotru. "Ja nozarē nevarēs atrast kopsaucēju, tad tā ir politiska izšķiršanās," uzskata Āboliņš.

Savukārt Kultūras ministrijas pārstāvji pauda, ka NEPLP priekšlikumi ir jāskata mediju politikas pamatnostādņu kontekstā, kuru rīcības plāns varētu būt gaidāms septembra beigās.

Švinka norādīja, ka komisija šim jautājumam sekos līdzi.

TVNET jau vēstīja, ka SEPLP ir izstrādājusi jaunu redzējumu, kā Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jāuzrunā mazākumtautības, lai tās labāk sasniegtu un novērstu divkopienu sabiedrības pastāvēšanu, tostarp paredzot proporcionālu mazākumtautību valodu lietojumu un mazākumtautību platformās adaptējot saturu no latviešu valodas.

Saskaņā ar mediju uzrauga plāniem, SEPLP 2025.gadā izstrādās "Latvijas Sabiedriskā Medija" vidēja termiņa darbības stratēģiju 2026.-2028.gadam, kas stāsies spēkā no 2026.gada, savukārt pilnvērtīgu uzņēmuma stratēģiju, ar ko tiek izpildīts sabiedriskais pasūtījums, izstrādās jaunā uzņēmuma valde.

SEPLP uzdos uzņēmuma "Latvijas Sabiedriskais Medijs" valdei līdz 2025.gada 1.jūlijam izstrādāt ieviešanai no 2026.gada konceptuāli jaunu programmu un pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot saturu mazākumtautību valodās un par mazākumtautību vēsturi un ikdienu, kā arī padziļinot izpratni par Latvijas reģioniem un veicinot plašāku kultūras pieejamību.

Tāda piedāvājuma izstrādāšanā SEPLP kā prioritātes noteikšot Latgali "kā etniski un kulturāli īpaši daudzveidīgu, un arī valsts ārējai drošībai īpašu reģionu".Tāpat par prioritāti noteiks saziņas formātus ar sabiedrību mazākumtautību valodās par būtiskiem ikdienas jautājumiem, kā arī krīzes situācijās.

Mazākumtautību valodu izmantojumam sabiedrisko mediju satura veidošanā būs jābūt ar proporcionālu pieeju. Prioritāra būs arī kultūras pieejamības paplašināšana visos Latvijas reģionos, mazākumtautību bērnu un jauniešu integrācija latviskajā kultūrtelpā un kopējās mazākumtautību auditorijas daļas nezaudēšanu.

SEPLP uzsver, ka vienlaikus 2025.gada sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādē un īstenošanā jāturpina 2024.gada iesāktais darbs, virzoties uz "rus.lsm.lv" zīmola maiņu, atsakoties no agresorvalsts nosaukuma pieminēšanas un tuvinoties mazākumtautību platformas stratēģiskajam mērķim.

Padome uzskata, ka ir jāturpina latviešu valodas apguves veicināšanu mazākumtautību multimediju platformā un "Latvijas Radio 4" programmā, mazākumtautību platformās adaptējot saturu no latviešu valodas, tādējādi mazinot nošķirtību divās kopienās. Tāpat jāturpina izmaiņas mediju satura veidošanas struktūrā, pakāpeniski atsakoties no redakciju dalīšanas pēc nacionālās vai valodas piederības.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais