/nginx/o/2020/11/13/13474313t1he878.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Nesenās Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Polijas ārlietu ministra Radeka Sikorska runas parāda, cik ļoti ir mainījusies Eiropas domāšana kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Tā kā Vācijas kanclers Olafs Šolcs atbalstīja Makrona galveno vēstījumu, iespējams, ka Eiropas Savienības ārpolitika kļūs dinamiskāka un saskaņotāka.
Pats Makrons ir mērojis tālu ceļu. 2019. gadā viņš skaļi brīdināja, ka NATO pamazām iestājas "smadzeņu nāve", un aicināja uz lielāku Eiropas stratēģisko autonomiju, pat atklāti apstrīdot ASV politiku (un ne tikai Trampa administrācijas politiku). Lai gan daudzi uzskatīja, ka viņš ir kļūdījies, viņa nepareizajai diagnozei bija pozitīvas sekas. Galu galā, pat ja NATO nebija iestājusies "smadzeņu nāve", tā bija labākajā gadījumā komas stāvoklī, jo vairums Eiropas dalībvalstu kopš Padomju Savienības sabrukuma bija atbruņojušās. Eiropai nācās iemācīties nostāties uz savām kājām.
Kopš tā laika Krievijas iebrukums Ukrainā (kas sekoja Ukrainas teritorijas sagrābšanai 2014. gadā) ir atdzīvinājis NATO un pat veicinājis alianses paplašināšanos, jo nesen tai pievienojās Somija un Zviedrija. Turklāt Eiropa ir sākusi izstrādāt vienotu aizsardzības politiku, kolektīvi iepērkot ieročus, efektīvāk koordinējot rīcību un sniedzot līdzvērtīgu militāro un ekonomisko atbalstu Ukrainai kā ASV.