Jaunos pedagogu slodžu balansēšanas principus virzīs līdz ar jauno finansēšanas modeli "Programma skolā"

Diskusijas ilgušas vairākas stundas
TVNET/LETA
Pie Ministru kabineta notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais izglītības nozares darbinieku pikets, kurā arodbiedrība pauž iebildumus pret Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu pedagogu darba slodžu balansēšanai.
Pie Ministru kabineta notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais izglītības nozares darbinieku pikets, kurā arodbiedrība pauž iebildumus pret Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu pedagogu darba slodžu balansēšanai. Foto: Lita Millere/LETA

Pēc vairāku stundu ilgām diskusijām Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vienojusies, ka jaunie pedagogu slodžu balansēšanas principi tiks virzīti līdz ar jauno finansēšanas modeli "Programma skolā".

IZM pagājušajā nedēļā nodeva publiskai apspriešanai un saskaņošanai grozījumu projektu par pedagogu slodžu balansēšanas principiem. Sarunu laikā puses vienojās jaunos principus virzīt kopā ar jauno finansēšanas modeli, "lai būtu pārliecība, ka tas iet kopā ar finansējumu", pavēstīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Tas nozīmē, ka jaunos principus ieviestu ar 2025./2026.mācību gadu. Politiķe ir pārliecināta, ka ar 2025.gada 1.septembri visās pašvaldībās izdosies ieviest jauno finansēšanas modeli, vēlmi iesaistīties esot apliecinājušas arī visas pašvaldības. Vienlaikus Čakša uzsvēra, ka piedāvājums par pedagogu slodžu balansēšanu netiks virzīts, ja izrādīsies, ka nevar ieviest finansēšanas modeli "Programma skolā".

Čakša pieļauj, ka varētu tikt pārskatīts arī piedāvājums par maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu, to samazinot līdz 26 mācību stundām iepriekš piedāvāto 30 stundu vietā. Viņa gan nav pārliecināta, vai tas samazinās pedagogu pārslodzi, jo daļa skolotāju jau šobrīd strādā vairāk nekā 30 stundas.

Vienlaikus IZM nepiekrīt LIZDA prasībai mainīt slodžu sadalījumu nākamajā mācību gadā, izņemot interešu izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem. Vispirms vajadzētu sakārtot metodiku, kā pedagogiem aprēķina darba slodzi.

"Ja mēs normatīvajā regulējumā mainīsim vēl šo [slodzes] proporciju, vai tas mainīs reālo situāciju? Nē, jo tas tiešām ir komplekss jautājums," sacīja Čakša. Lai atrisinātu pedagogu pārslodzi, jāstrādā pie vairākiem aspektiem pedagogu darba apstākļu uzlabošanai, "nevis mākslīgi jārada vakances".

IZM vadības tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem sekoja pēc arodbiedrības rīkotās piketa akcijas, kur pausti iebildumi pret IZM piedāvājumu pedagogu slodžu balansēšanai. Abām pusēm ilgstoši bijuši atšķirīgi redzējumi par turpmāko slodžu balansēšanu. Kompromisi netika rasti, arī tiekoties pirms nedēļas.

Čakšas ieskatā, garās diskusijas ataino lielu neuzticēšanos starp LIZDA un skolu direktoriem. "Tā vietā, lai skolas direktori pildītu savus darba līguma nosacījumus pret skolotāju, mēs šobrīd sēžam un diskutējam par to, kā regulēt, lai direktors to darītu," situāciju raksturoja politiķe. Viņasprāt, LIZDA arī izmantojot situāciju pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vienlaikus Čakša sarunas vērtēja kā "ļoti konstruktīvas", lai arī nākoties vairākkārt atgriezties pie vieniem un tiem pašiem jautājumiem.

Sarunas par pedagogu slodžu balansēšanu, tai skaitā par fiskālo ietekmi, turpināsies trešdien, 22.maijā, plkst.12. Tajās piedalīsies pārstāvji no LIZDA, IZM, Ministru prezidenta biroja un Finanšu ministrijas.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.

IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.

Turpretī Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.

"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra politiķe.

Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.

Aktuālais šodien
Svarīgākais