Krievijas prezidenta Vladimira Putina nesenā vizīte Ķīnā – viņa pirmā ārvalstu vizīte kopš "pārvēlēšanas" – liecina par notiekošajām pārmaiņām pasaules kārtībā. Pasaules lielākajā kontinentā ir izveidojusies jauna alianse, kurā ietilpst Ķīna un Krievija, kā arī Ziemeļkoreja. Šis jaunais autoritārais bloks, kas ir tiešs rezultāts Krievijas agresijas karam pret mazāku kaimiņvalsti, ir nozīmīgs ģeopolitisks pavērsiens, kam būs tālejošas sekas.

Kremļa mērķis ir iznīcināt Ukrainu kā neatkarīgu valsti un galu galā to anektēt. Rietumi ir atbildējuši ar stingrām sankcijām un tirdzniecības ierobežojumiem pret Krieviju, kā rezultātā tirdzniecības attiecības un Krievijas energoresursu eksports uz Eiropu ir teju pilnībā sabrucis. Tas radīja iespēju Ķīnai aizpildīt iztrūkumu Krievijas ārējā tirdzniecībā. Tā kā Kremlim steidzami bija nepieciešams saglabāt ieņēmumus no energoresursu eksporta, lai finansētu karu, Ķīna (kā arī Indija) izmantoja iespēju importēt ogļūdeņražus ar lielu atlaidi.

Taču Ķīna joprojām bija piesardzīga, lai neizprovocētu papildu sankcijas. Tā atturējās no ieroču un sensitīvu tehnoloģiju tiešajām piegādēm, lai vēl vairāk nepasliktinātu jau tā saspīlētās tirdzniecības attiecības ar ASV. Ķīna joprojām ir lielā mērā atkarīga no Rietumiem – un jo īpaši no ASV – attiecībā uz