Laulāts pāris kopā veic eitanāziju: citas izejas nebija! (5)

Egoiste
Foto: Shutterstock

"Esmu nodzīvojis savu dzīvi, es vairs nevēlos ciest sāpes," pirms nāves sacīja vīrs, kurš kopā ar sievu izlēma veikt eitanāziju. Klāt bijis arī abu dēls, kurš pat ieturējis pēdējās vakariņas kopā ar abiem. "Grūtākā bija pēdējā pusstunda," atceras dēls, kurš vēlējās palikt anonīms.

Pēc iepazīšanās jau bērnudārzā Janu Faberu (70) un viņa sievu Elsu van Lēningenu (71) saista mūža partnerattiecības. Pāris no Nīderlandes bija precējies gandrīz piecus gadu desmitus. Jans strādāja par sporta treneri, bet Elsa bija sākumskolas skolotāja.

 Jans gadiem ilgi cīnījās ar muguras sāpēm - pat pēc operācijas 2003. gadā viņš neredzēja nekādus uzlabojumus. Viņa hroniskās sāpes galu galā izraisīja nespēju strādāt, un viņš aizvien biežāk sāka runāt par eitanāziju. Jans stāstīja ģimenei, ka nevēlas dzīvot ar fiziskiem ierobežojumiem un sāpēm.

2022. gada novembrī Elsai tika diagnosticēta demence. "Tas ir ļoti labi," viņa teica BBC, norādot uz savu ķermeni. "Bet tas ir briesmīgi," viņa piebilda, norādot uz galvu. Abu veselībai pasliktinoties, Jans par eitanāziju sāka runāt aizvien biežāk.

Pāris galu galā izvēlējās due-eitanāziju — izbeigt savu dzīvi kopā.

Procedūra kļuva likumīga Nīderlandē, kad 2001. gada aprīlī tika pieņemts Likums par dzīves izbeigšanu pēc pieprasījuma, kas stājās spēkā 2002. gada aprīlī. Līdz ar tā pieņemšanu Nīderlande kļuva par pirmo valsti pasaulē, kur eitanāzija ir likumīga. Valsts oficiālajā valdības tīmekļa vietnē norādīts, ka procedūru veic ārsts, kurš pacientam ievada "nāvējošu piemērotu zāļu devu pēc viņa skaidra pieprasījuma".

"Pieprasījumi pēc eitanāzijas bieži nāk no pacientiem, kuri piedzīvo nepanesamas ciešanas bez izredzēm uz uzlabojumiem," teikts vietnē. "Viņu lūgums ir jāizsaka nopietni un ar pilnīgu pārliecību, ka viņi redz eitanāziju kā vienīgo izeju no situācijas. Tomēr pacientiem nav absolūtu tiesību uz eitanāziju un ārstiem nav arī absolūta pienākuma to veikt."

Pāris pieņēma šo lēmumu, pirms Elsas demence pasliktinājās tiktāl, ka viņa vairs nevarētu izlemt pati.

"Ja jūs lietojat daudz zāļu, jūs dzīvojat kā zombijs," Jans paskaidroja. "Tātad, ņemot vērā manas sāpes un Elsas slimību, es domāju, ka mums tas ir jāpārtrauc."

"Esmu nodzīvojis savu dzīvi, es vairs nevēlos sāpes," viņš turpināja. "Mēs kļūstam veci. Mēs domājam, ka tas ir jāpārtrauc."

"Cita risinājuma nav," sacīja Elsa.

Viņu dēls, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, BBC sacīja, ka šī bija "dīvaina diena", jo tika zaudēti abi vecāki.

"Es atceros, mēs ēdām vakariņas un man acīs sariesās asaras, skatoties, kā mēs visi kopā ieturam pēdējo maltīti," viņš stāstīja. "Pēdējā pusstunda bija grūta. Ārsti ieradās, un viss notika ātri - viņi ievēro savu rutīnu, un tad tas ir tikai dažu minūšu jautājums."

Ārsti Janam un Elsai 3. jūnijā ievadīja nāvējošos medikamentus, un pāris kopā nomira vietējā slimnīcā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!