Foto Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītie pasākumi uz Latvijas-Igaunijas un Latvijas-Lietuvas robežām

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (no kreisās) un Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas audzēkņi piedalās Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītajā pasākumā uz Latvijas-Igaunijas robežas robežpunktā "Unguriņi-Lilli".
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (no kreisās) un Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas audzēkņi piedalās Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītajā pasākumā uz Latvijas-Igaunijas robežas robežpunktā "Unguriņi-Lilli". Foto: Ieva Leiniša/LETA

Baltijas valstu spēks ir vienotībā un savstarpējā atbalstā, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien, 23. augustā, par godu Baltijas ceļa 35. gadadienai pie Latvijas–Igaunijas robežpunkta Unguriņi–Lilli tikās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un pierobežā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, piektdienas otrajā pusē Rinkēvičs kopā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu piedalīsies Baltijas ceļa 35.gadadienai veltītā svinīgā pasākumā Pasvalē, Lietuvā.

Rinkēvičs pauda prieku un pagodinājumu pieminēt Baltijas tautu kopīgo cīņu par brīvību. Viņš atzīmēja, ka vairāk nekā 600 kilometrus gara cilvēku ķēde savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu. Prezidenta ieskatā triju tautu kopīgā demonstrācija, kuras idejas autors bija Igaunijas Tautas fronte, ir pasaules vēsturē unikāla un joprojām nepārspēta akcija.

"Sadodoties rokās, teju divi miljoni igauņu, latviešu un lietuviešu pretojās padomju okupācijas režīmam. Mēs pasaulei atgādinājām par Baltijas valstīm atņemto brīvību un totalitārās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem. Ciešā vienotībā mūsu tautas pauda gatavību cīnīties par demokrātiju un savu valstu neatkarību atgūšanu," klāstīja Latvijas prezidents.

Foto: Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa par godu Baltijas ceļa 35. gadadienai

Viņaprāt, šodien ir būtiski atgādināt pasaulei gan par tā laika alkām, gan arī par brīvības, cilvēktiesību un demokrātijas principiem. Prezidents akcentēja, ka tas ir īpaši būtiski, jo Ukraina patlaban cīnās par savām tiesībām pastāvēt, par tām pašām vērtībām, par kurām Baltijas valstu iedzīvotāji iestājās pirms 35 gadiem, atgūstot neatkarību, un par kurām tās iestājas arī šodien.

"Mūsu tautas kopīgi atbalsta Ukrainu tās cīņā pret agresoru Krieviju. Mēs apliecinām, ka turpināsim atbalstīt mūsu ukraiņu draugus un brāļus līdz viņu uzvarai. Trīs Baltijas tautu saliedētība un dziļā ticība brīvībai, bija nozīmīgs dzinējspēks ne tikai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas suverenitātes atjaunošanai, bet arī komunisma sagraušanai Eiropā," norādīja Rinkēvičs.

Latvijas prezidents norādīja, ka daudziem Baltijas ceļš ir dziļi saviļņojošs un personisks notikums, daudziem tā ir vēsture kinohronikā vai fotogrāfijās. Rinkēvičs uzsvēra, ka būtiski, lai atmiņas un sajūtas par baltiešu kopīgo brīvības ceļu tiek saglabātas un nodotas nākamajām paaudzēm.

"23.augusts ir diena, lai atgādinātu gan sev, gan pasaulei par tautu saliedētības un mērķtiecības spēku cīņā par neatkarību un brīvību. Baltijas valstu spēks ir vienotībā un savstarpējā atbalstā! Saglabāsim to mūžīgi," aicināja Rinkēvičs.

Baltijas ceļš ir viena no visu laiku vērienīgākajām nevardarbīgas pretošanās akcijām. 1989.gada 23.augustā plkst.19 PSRS okupētās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji uz 15 minūtēm sadevās rokās, lai nosodītu Baltijas val­stu pretlikumīgo iekļaušanu Padomju Savienībā un prasītu brīvību.

Viļņu, Rīgu un Tallinu tovakar savienoja vairāk nekā 600 kilometrus gara cilvēku ķēde. Akcija notika tieši 50 gadus pēc noziedzīgā Molotova-Ri­bentropa pakta noslēgšanas. Kā nevardarbīgas pretošanās spēka apliecinājums akcija "Baltijas ceļš" iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" dokumentālā mantojuma reģistrā.

Foto - Valsts prezidents piedalās Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītā pasākumā Pasvalē

Foto: Baltijas ceļa 35. gadadienai veltīts koncerts "Vienoti brīvībai" 

Rinkēvičs: Baltijas ceļš parāda vienotības un savstarpēja atbalsta spēku

Pirms 35 gadiem notikušais Baltijas ceļš parāda vienotības un savstarpēja atbalsta spēku, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, lai piedalītos Baltijas ceļa gadadienai veltītā svinīgā pasākumā Pasvalē, Lietuvā.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs norādīja, ka 23.augusts ir diena, kad Baltijas tautas sadevās rokās, lai pieprasītu brīvību un Lietuvas, Latvijas, Igaunijas neatkarības atjaunošanu.

"Esot vienoti cīņā pret netaisnību, apspiestību un varmācību, lietuvieši, latvieši un igauņi uzsāka kopīgo ceļu uz savu valstu neatkarību atjaunošanu. Tieši Baltijas ceļš aizsāka mūsu atgriešanos demokrātiskajā pasaulē. Baltijas ceļš apliecināja, ka mūsu spēks ir vienotībā un alkās pēc brīvības," pauda Valsts prezidents.

Viņš klāstīja, ka 35 gadu laikā, plecu pie pleca, trīs Baltijas valstis ir sasniegušas mērķus, kas 1989.gadā šķita gandrīz neiedomājami. Latvijas prezidents atzīmēja, ka jau 20 gadus esam gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalstis. Rinkēvičs uzsvēra, ka dienai, kad baltiešu sirdis pukstēja vienā ritmā, ir nozīmīga vieta mūsu vēsturiskajā atmiņā.

"Šī atmiņa ir jāsargā un par to ir jāstāsta nākamajām paaudzēm. Mums ir jāstāsta par mūsu tautu nevardarbīgo neatkarības akciju. Gan pirms 35 gadiem, gan šodien Baltijas ceļš skaidri parāda vienotības un savstarpēja atbalsta spēku," norādīja Valsts prezidents.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šodien Baltijas valstis ir saliedētas ar Ukrainu, kas cīnās par savām tiesībām pastāvēt un cīnās par savām tiesībām uz brīvību. Latvijas prezidents norādīja, ka Baltijas valstis ir kopā ar Ukrainas tautu līdz uzvarai pār agresoru.

"Mēs esam kopā ar visām tām tautām un valstīm, kas cīnās par savu brīvību un neatkarību. Jau nākamnedēļ trīs Baltijas valstu prezidenti apmeklēs Moldovu, lai paustu savu atbalstu arī Moldovas tautai tās ceļā uz Eiropu, tās ceļā uz dalību pasaulē brīvākajā valstu savienībā," klāstīja Rinkēvičs.

Baltijas ceļa formātu nākotnē var izmantot arī citi, kuri grib savas valstis, sabiedrības redzēt neatkarīgas un brīvas, sacīja Rinkēvičs.

Rinkēvičs pastāstīja, ka Baltijas ceļa laikā viņam bija 15 gadi, taču zināmu apstākļu dēļ viņš pats akcijā nepiedalījās, taču redzēja pārraides televīzijā un fotogrāfijas avīzē. Viņš sacīja, ka tolaik tas bija pasākums, kuru pat nevarēja iztēloties - cilvēki sanāca kopā, sadevās rokās vairāk nekā 600 kilometru garumā. Pēc prezidenta paustā, bijusi sajūta, ka notiek kaut kas nozīmīgs.

"Baltijas ceļš iedvesmo citas tautas, kuras cīnās par neatkarību. Pirms četriem gadiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji sadevās rokās, lai atbalstītu brīvu un neatkarīgu Baltkrieviju. Iedvesmojoties no Baltijas ceļa, ko līdzīgu darīja cilvēki Honkongā. Baltijas ceļa fotogrāfijas, videomateriāli ir atstājuši pēdas cilvēku prātos visā pasaulē, redzot cilvēku apņemšanos, bezbailību iziet ārā un skaļi runāt, lai parādītu solidaritāti un vienotību," teica Rinkēvičs.

Latvijas prezidents aicināja neaizmirst, ka tolaik Maskavā bija balsis, kuras sauca Baltijas valstu iedzīvotājus par ekstrēmistiem un citos neglaimojošos vārdos. Viņaprāt, arī mūsdienās cilvēki, kuri Maskavā cīnās par Krievijas impērijas atjaunošanu, Baltijas ceļu redz murgos, jo nav izslēgts, ka kaut kad nākotnē, iespējams, arī pašā Krievijā un citās valstīs cilvēki iznāks uz ielas, sadosies rokās pret tirāniju un apspriešanu.

Savukārt Nausēda pieminēja, ka Baltijas ceļa laikā bija Latvijā un tā bija interesanta pieredze. Baltijas valstis bija kā viena liela ģimene, kura grib būt brīva. Lietuvas prezidenta ieskatā Baltijas ceļš bija svarīgs pavērsiena punkts ceļā uz Baltijas valstu neatkarību. Viņaprāt, aizvadīto 35 gadu laikā Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir izdevies sasniegt ievērojamu progresu, ja salīdzina ar situāciju 1989.gadu.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstis vienā laikā iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Lietuvas prezidents akcentēja, ka Baltijas ceļš bija vēsturiska iespēja, lai atgūtu brīvību un panāktu svarīgāko pasaulē - brīvību, teritoriālo integritāti un neatkarību. Nausēda klāstīja, ka tikai būdami brīvi, Baltijas valstu iedzīvotāji varēja sasniegt labklājīgāku dzīvi, augstākus dzīves apstākļus, atrisināt ekonomiskos un sociālos izaicinājumus.

Aktuālais šodien
Svarīgākais