Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Gruzijā protestē pret oligarha apņemšanos atvainoties osetīniem

Protesti Gruzijā. Ilustratīvs attēls
Protesti Gruzijā. Ilustratīvs attēls Foto: Reuters/ScanPix

Gruzijā svētdienas vakarā ar lozungu "Nē Krievijas diktātam!" notikušas protesta akcijas, reaģējot uz valdošās partijas "Gruzijas sapnis" dibinātāja miljardiera Bidzinas Ivanišvili pārmetumiem par Krievijas-Gruzijas 2008.gada kara izraisīšanu Gruzijas tā laika vadībai un solījumiem atvainoties "osetīnu brāļiem un māsām".

Demonstrācijas notika Tbilisi pie parlamenta ēkas, kā arī Kutaisi.

Viens no protestētājiem, jauniešu kustības "Dafioni" līderis Zviads Cketladze, sacīja, ka gruzīnu tautu spiež atvainoties par "karu, ko mēs nesākām".

"Mūsu kolaboracionists oligarhs iespļāva dvēselē mūsu kritušajiem varoņiem, kas cīnījās par Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, un vienlaikus apvainoja dzīvos veterānus, dzīvos varoņus, kas dzimtenes labā riskēja ar savu veselību, dzīvību un it visu," sacīja Cketladze.

"Mēs nevarējām palikt mājās un nereaģēt uz to, nesākt protestēt. Ir ļoti svarīgi, lai ikviens izietu ielās. Tas nebūs kādas konkrētas grupas protests, tas būs cienījamas sabiedrības, cienījamas nācijas protests," medijs "Eho Kavkaza" citē "Dafioni" līdera teikto.

Viens no koalīcijas "Stiprā Gruzija" līderiem Levans Cuckiridze sacīja: "Es nezinu nevienu īstenu pilsoni, kas būtu dzirdējis [Ivanišvili teikto] un gribētu viņam aplaudēt. Es šeit ierados kā sadusmots pilsonis. Es ierados, lai solidarizētos. Gruzijā ir jābūt valdībai, kas kalpos tautas, nevis Krievijas interesēm."

Priekšvēlēšanu mītiņā Gori pilsētā 14.septembrī Ivanišvili sacīja, ka Gruzija atradīs spēku atvainoties par 2008.gada karu ar Dienvidosetiju.

Tas notiks pēc tam, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" uzvarēs parlamenta vēlēšanās oktobrī, viņš piebilda.

Pēc tā sauktā piecu dienu kara 2008.gadā Krievija oficiāli atzina Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.

Gruzija šos reģionus oficiāli uzskata par Krievijas okupētām teritorijām.

Aktuālais šodien
Svarīgākais