Pētniekiem izdevies atrast pasaulē vecāko sieru, tiesa, nevis podā, ķipī vai krūkā, bet gan teju četrus tūkstošus gadu senai mūmijai ap kaklu.
1990. gadu beigās, darbojoties Tarimas ieplakā, Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā Ķīnas rietumos, arheologi atrada simtiem laivas formas sarkofāgu, kas, kā izrādījās, bija darināti bronzas laikmetā pirms 3500 gadiem. Kad pētnieki šos koka zārkus atvēra un “izsaiņoja” tur esošos “saiņus”, viņu acīm atklājās pārsteigums: austās vilnas drēbēs un augstās filca cepurēs tērptas mūmijas ar spokaini bālu seju. Dažām no šīm mūmijām ap kaklu bija aplikti ziedkāpostu čemuriem līdzīgi bēšas krāsas kunkuļi.
Teju 30 gadus vēlāk jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell”, Ķīnas zinātņu akadēmijas ģenētiķei Cjaomei Fu beidzot izdevās no substances, kas atradās ap mūmijas kaklu, sekvencēt baktēriju DNS un noskaidrot, ka kunkuļi veidoti no tā paša materiāla, kas mūmiju sejai piešķir bālo, spokaino nokrāsu, proti, no siera.