Rozenvalds uzskata, ka patlaban Latvijas Bankas prezidenta jautājums netiek skatīts pēc būtības, piemēram, ko vajadzētu darīt citādāk. Tā vietā diskusija ir par to, kā izvirzīt kandidātu ar mazākiem, iespējamiem zaudējumiem pašai koalīcijai.
"Bēdīgākais kopš pagājušā gada decembra ir tas, ka tik nopietnas, svarīgas kandidatūras izvirzīšana tika pakļauta koalīcijas iekšējām vajadzībām, tādējādi valstiskās intereses atstājot otrajā plāna. Galvenais bija saglabāt koalīcijas vienotību," pauda Rozenvalds.
Runājot par koalīcijas stabilitāti, viņš teica, ka pašreiz iespējamie apdraudējumi vairāk nāk nevis no Latvijas Bankas prezidenta jautājuma, bet no tā, ka premjere Evika Siliņa (JV) nolēmusi vērtēt ministrus. Pēc viņa domām, šeit var "pacelties" jautājums par satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), kā arī, iespējams, citiem ministriem.
"Pēdējā laikā Siliņas partija "Jaunā vienotība" nav ļoti efektīvas darbības paraugs. Iespējams, lai šajā ziņā glābtos, ir jāatrod kādu upuri - viens no tiem varētu būt Briškens, ņemot vērā problēmas ar Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un "Rail Baltica"," sacīja politologs.
Tāpat viņš minēja, ka valdības tēls sabiedrībā krīt. No otras puses pašreizējā koalīcija savā ziņā tās locekļus apmierina un citi varianti šķiet diezgan biedējoši, vērtēja eksperts.