Pētījums: ES importēti sankcionēti Krievijas un Baltkrievijas kokmateriāli 1,5 miljardu eiro vērtībā

Lielbritānijā bāzētās bezpeļņas organizācijas "Earthsight" izmeklētāji ir atklājuši plaukstošu nelegālās Krievijas koksnes tirdzniecību, kas plešas visā Eiropā un pārkāpj kara Ukrainā dēļ Krievijai noteiktās sankcijas. Izmeklēšanā "Asiņainais bērzs: ES tirdzniecības ar Krievijas konflikta saplāksni atklāšana", izmantojot kameras, balss zvanus un iekšējos dokumentus, ir pieķerti uzņēmumi, kas organizē pastāvīgu Krievijas saplākšņa plūsmu uz ES. Šie uzņēmumi pārdod nelegālo koksni visā kontinentā, un to klientu vidū ir nozīmīgi kāpšanas sienu, rotaļlietu, grīdas segumu, mēbeļu un citu izstrādājumu ražotāji.

"Earthsight" atklāja, ka pēc tam, kad Krievijas koksnei tika noteiktas sankcijas, Krievijas ietekmē esošās valstis pēkšņi sāka eksportēt bērza saplāksni, galvenokārt Kazahstāna, kur bērzi vispār neaug un lielāko daļu zemes aizņem stepes bez kokiem.

Organizācija savā analīzē raksta, ka slepenos balss ierakstos, sanāksmju ierakstos un nopludinātos iekšējos dokumentos ES tirgotāji atzīst, ka pārkāpj sankcijas uzņēmējdarbībā, kas aptver visas 27 ES dalībvalstis.

Nevalstiskā organizācija lēš, ka kopš sankciju ieviešanas 2022.gada jūlijā no Krievijas caur trešajām valstīm un uz ES ir ieplūduši vairāk nekā 500 000 kubikmetru "asiņainas" koksnes, kuras mazumtirdzniecības vērtība pārsniedz 1,5 miljardus eiro. No tiem gandrīz 30 000 kubikmetru - kas atbilst 835 kravas automašīnām - ar mazumtirdzniecības cenu 87 miljoni eiro ir ievesti Igaunijā.

"Earthsight" secinājumi liecina, ka ir pamats uzskatīt, ka kopš sankciju ieviešanas ES importētais saplāksnis no Turcijas, Kazahstānas, Ķīnas un Gruzijas būtībā ir Krievijas izcelsmes koksne. Vislielākie apjomi tiek sūtīti uz Poliju, kam seko Vācija, Spānija, Portugāle un Igaunija.

Izmeklēšanā konstatēja, ka septiņi no desmit lielākajiem Krievijas bērza saplākšņa eksportētājiem joprojām piegādā ES. Divi no šiem uzņēmumiem ir saistīti ar miljardieriem oligarhiem, kuri tikās ar diktatoru Vladimiru Putinu atkārtotā iebrukuma Ukrainā dienā. Viens no viņiem, Aleksejs Mordašovs, ir ES sankciju sarakstā, bet otrs, Vladimirs Jevtušenkovs, ir Krievijas lielākā mežizstrādes uzņēmuma galvenais akcionārs. Baltkrievijas valstij piederošie uzņēmumi palīdz veicināt tirdzniecību un arī pārdod aizliegtos koksnes produktus ES, atklāja "Earthsight" izmeklēšana.

Kokmateriāli veido nozīmīgu daļu no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un eksporta. Visi meži pieder valstij. Militārie spēki pat tieši kontrolē un gūst peļņu no mežiem, kuru platība vairāk nekā pusotru reizi pārsniedz Beļģijas teritoriju. "Earthsight" neizmeklēja precīzu Eiropā ievesto Krievijas kokmateriālu izcelsmi.

Lai noslēptos, Krievijas uzņēmumi "Earthsight" norādīja, ka tie "atmazgā" kokmateriālus caur trešajām valstīm, bieži vien Kazahstānu vai Turciju. Lielākā daļa plūsmas notiek caur Ķīnu, kur "Earthsight" reģistrētie uzņēmumi bija nekaunīgākie attiecībā uz sankciju pārkāpšanu. "Earthsight" pārbaudītā tirdzniecības statistika un muitas uzskaite liecina, ka šis bizness plaukst.

Deviņu mēnešu laikā, uzdodoties par pircējiem, "Earthsight" atklāja tirgotājus, kuri atzina, ka šī prakse ir nelikumīga, nosauca to par "zelta raktuvēm" un ieteica metodes, kā izvairīties no atklāšanas.

Vairāki ES uzņēmumi slepenos ierakstos atzina, ka pērk nelegālu Krievijas saplāksni. Lai gan šie uzņēmumi ir tirgotāji, kas pārdod saplāksni tālāk citiem, izmeklēšanā ir minēti arī vairāki prominenti ES klienti uzņēmumiem, kuri atzina, ka atmazgā Krievijas saplāksni.

Viens no šādiem klientiem ir pasaulē lielākais mākslīgo kāpšanas sienu ražotājs un piegādātājs 2024.gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībām, Bulgārijas uzņēmums 'Walltopia".

Vēl viens klients ir Igaunijas uzņēmums "Technomar & Adrem", kas piegādā grīdas segumu viesnīcu tīkliem "Radisson", "Hilton" un "Marriott". Citi uzņēmumi ir "Werxal" Polijā, kas piegādā mēbeles mazumtirgotājam "Black Red White", un Bulgārijas rotaļlietu ražotājs "Komfort", kas apgalvo, ka piegādā koka rotaļlietas lielākajiem Eiropas uzņēmumiem. Klienti ir arī Spānijas vairumtirgotājs "Forest Trafic" un Itālijas grīdas segumu uzņēmums "Castellana Legnami". Nav zināms, vai tie ir iegādājušies Krievijas koksni, un nav pierādījumu, ka šie uzņēmumi būtu apzināti pārkāpuši sankcijas. Taču izmeklētāju secinājumi liecina, ka tiem vismaz vajadzētu būt daudz uzmanīgākiem attiecībā uz to, ar ko tie sadarbojas.

Organizācijas ziņojumā pieminēta arī saziņa ar Latvijas uzņēmumu SIA "Revival". Krievu valodā notikušā telefonsarunā kompānijas pārstāvis Oļegs it kā potenciāliem pircējiem, par kuriem uzdevās "Earthsight", atklāja ka pārvalda lielu daļu sankcijām pakļauta bērza saplākšņa no Baltkrievijas ievešanu ES pār Polijas robežu. Baltkrievijas ražotāju "PinskDrev", "GomelDrev", "Rechitza" un citu uzņēmumu produkcija neatkarīgi no tā, vai ir Baltkrievijas vai Krievijas izcelsmes viņa noliktavā Bramkos netālu no Varšavas tiekot pārkrauta un turpmāko ceļu tirgū turpina ar Ķīnas produkcijas dokumentiem.

Izrādot interesi nomāt noliktavas telpas, "Earthsight" 2024.gada oktobrī apmeklēja Oļega minēto noliktavu. Tur sastaptais Baltkrievijas pilsonis Artūrs paziņojis, ka "saplāksnis tagad ir zelta vērtē". "Dokumentos tas ir no Ķīnas, bet patiesībā ir Baltkrievu. Samaksājiet nedaudz vairāk muitas dienestam, un var ievest jebko," paziņoja Artūrs, kas strādā "PLLogistic".

Kopš 2023.gada sākuma "Earthsight" ir dalījies ar saviem secinājumiem ar iestādēm visā ES, taču nav saņēmis lielu atsaucību. Tiesībaizsardzības pasākumi joprojām ir bijuši sporādiski un nepietiekami, lai novērstu nelegālo importu, jo tirdzniecība pašlaik strauji attīstās. "Earthsight" vērtējumā Brisele ir līdzvainīga par to, ka tā nav koordinējusi valstu tiesību aktu izpildi, un aicina Eiropas Komisiju uzņemties lielāku vadību. "Earthsight" arī aicina grozīt sankcijas par kokmateriāliem, lai tās ietvertu precēm, kas ražotas no Krievijas kokmateriāliem trešās valstīs, tādējādi atvieglojot sankciju piemērošanu.