/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/30/16809752t1hac84.jpg)
Kad Skotijas karalis Džeimss VI (1566–1625) ar kuģi devās uz Kopenhāgenu, lai tur apprecētu Dānijas princesi Annu, jūrā plosījās tik spēcīga vētra, ka viņš bija spiests izkāpt krastā Norvēģijā, kur nelabprātīgi pavadīja vairākas nedēļas.
Karalis vētras izraisīšanā vainoja burvjus un turpmāk veltīja daudz laika un pūļu raganu medībām. Viņš kļuva tik apsēsts ar zintnieču sodīšanu, ka pat uzrakstīja grāmatu ar nosaukumu “Daemonologie” jeb “Demonoloģija”.
Viena no pirmajām karaļa raganu medību upurēm bija Džilija Dankana. Apsūdzēta ārstniecisko līdzekļu izmantošanā, viņa tika pakļauta ilgstošai spīdzināšanai, līdz atzinās, ka noslēgusi līgumu ar pašu velnu. Viņa par ellišķīgo noziegumu tika sadedzināta uz sārta. Kopumā burvestībās tika apsūdzēti 70 cilvēki, tostarp vairāki Skotijas muižniecības pārstāvji, lai gan patiesais nogalināto skaits joprojām nav zināms.
Šie notikumi uz cilvēkiem atstāja ļoti lielu iespaidu, un tas daudziem liek domāt, ka izcilais dramaturgs Viljams Šekspīrs vairākas šā tiesas procesa daļas, tostarp spīdzināšanas rituālus, izmantoja kā iedvesmu savai lugai “Makbets”. Tā saucamās Ziemeļbervikas raganu prāvas bija pirmie lielākie tiesas procesi Skotijā, taču tiem sekoja daudzi citi, kopumā no 1560. līdz 1707. gadam prasot aptuveni 3000 – 4000 cilvēku dzīvību.