/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Raksta turpinājums
/nginx/o/2025/04/30/16809757t1h431a.jpg)
Viduslaikos arī Latvijas teritorijā notika vairākas raganu prāvas, kas bija daļa no Eiropas mēroga raganu medību ažiotāžas, īpaši aktīvi tās risinājās 16. un 17. gadsimtā. Raganu prāvas Latvijā nebija tik intensīvas kā citviet, piemēram, Vācijā vai Šveicē, tomēr tās ir iegājušas vēsturē ar vairākiem ievērojamiem notikumiem.
16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā Rīga, kas tolaik bija Livonijas bīskapijas centrs, piedzīvoja vairākas prāvas pret iespējamiem burvjiem un raganām. Tās galvenokārt bija saistītas ar vietējo iedzīvotāju un baznīcas konfliktiem. Apsūdzības bieži izvirzīja pret sievietēm no sabiedrības nabadzīgākās daļas. Daudzos gadījumos apsūdzētie tika spīdzināti, lai iegūtu atzīšanos, kas pēc tam noveda pie viņu notiesāšanas un sodīšanas ar nāvi.
Zīmīga ir arī Turaidas raganu prāva 17. gadsimtā, kuras centrā bija sieviete vārdā Anna. Tolaik robeža starp ticību un māņticību bija tik trausla, ka baznīcas centieni nostiprināt savu ietekmi pār garīgo dzīvi un vietējo iedzīvotāju ikdienu ņēma virsroku. “Turaidas raganu” apsūdzēja burvestībā un vārdošanā, kas it kā esot izraisījusi dažādas nelaimes citiem vietējiem iedzīvotājiem. Kaut arī konkrētu pierādījumu un liecinieku nebija, uz aizdomu pamata Annu sodīja ar nāvi.
17. gadsimta vidū Bārtas un Priekules apkārtnē, Kurzemē, notika vērienīgi tiesas procesi pret vairākiem vietējiem iedzīvotājiem, kuri arī tika apsūdzēti burvestībā. Tie galvenokārt bija cilvēki, kas piekopa tautas medicīnas metodes vai vienkārši bija atšķirīgi no citiem.