Grimstošā Skanste un Lukašenko draugs. Kā Rīgas domei veicās ar lielajām investīcijām (5)

Taču tieši Skansti, kā arī plānus atdzīvināt oligarhiem piederošo Andrejostu un iecerēto stadionu Lucavsalā varētu saukt par vērienīgākajām pilsētbūvniecības iecerēm šīs domes sasaukumā.

Miljoni Skanstes purvā

Daļa rīdzinieku atceras skandālu ar potenciālo izšķērdēšanu ielu remontdarbu konkursos, bet ne mazākam vajadzētu būt par Skanstes rajona attīstību.

Kad aprīļa vidū domes politiķi lepni prezentēja jauno Skanstes parku, mērs Ķirsis zarā simboliski kāra putnu barotavu un teica, ka par šo projektu var teikt – "tā rūdījās tērauds". Detaļās neiedziļinājās ne viņš, ne citi runātāji. Un tas ir saprotams.

Atklāšana aizkavējās par trim gadiem, bet pašā sākumā plānoto divu miljonu vietā projekts izmaksās 17. Tas ietver ne tikai būvniecību, bet arī ekspertīzes un juridiskās palīdzības līgumu, kā arī procentmaksājumus, jo naudu pabeigšanai dome aizņēmās. Un arī šī vēl nav gala cena.

Vai dome šodien zina, kas par to ir atbildīgs, un vai kāds ir sodīts? Nē.

Grimst konstrukcijas, bet ne atbildīgie

Projektu sāka vēl "Ušakova laikos". Dome nolēma savest kārtībā degradētu teritoriju aiz Skanstes ielas. Izbūvēt ne tikai ceļus, bet arī īpaši jaudīgu un dārgu sadzīves kanalizāciju. Šādu "ekstru" vajadzēja koncertzālei, konferenču centram un viesnīcai, kuru tur solīja būvēt Merks.

Drīz vien valsts atteicās no idejas par koncertzāli Skanstē, taču dome plānus nemainīja.

Taču 2021. gada vasaras beigās izbūvētais sāka grimt purvainajā zemē.

Pirmo reizi sarkanajai lampiņai vajadzēja iedegties projektēšanas fāzē. Būvprojekta ekspertīzē neizdarīja visus domes prasītos aprēķinus, bet ierēdņi tam nepievērsa uzmanību. Kad meklēja būvnieku, viens no pretendentiem brīdināja – ja būvēs pēc piedāvātā projekta, dūņainā grunts sēdīsies un konstrukcijas grims. Vajadzīga papildu ekspertīze. Rīgas domes attīstības departaments atbildēja, ka viss esot kārtībā.

Departamenta direktore Ilze Purmale tolaik jau vadīja šo iestādi un bija arī iepirkuma komisijā. "Man prātā nenāca izmeklēšanas taisīt. Pieņemu, ka vispār nebiju lasījusi šos priekšlikumus vai jautājumus," viņa tagad saka Re:Baltica.

Konkursā uzvarēja pilnsabiedrība RR-eko (sastāvā SIA Riga rent, SIA Eko osta un SIA Baltijas būve). Tās piedāvājums bija par 2,2 miljoniem lētāks nekā nākamais. Toreizējais Riga rent un Eko osta līdzīpašnieks un vadītājs Andrejs Laškovs saka, ka paļāvās uz departamentu: "Viņi teica, ka paņems riskus [uz sevi]." Kāpēc startēja ar tik zemu cenu? "Lai tiešām uzvarētu."

Purmalei bijušas aizdomas, ka iepirkums ir sarunāts un kāds no domes politiķiem būvniekiem apsolījis naudu par papilddarbiem. Līgumu parakstīja tik un tā: "Tas jau nav pierādīts. Taisīt izmeklēšanu prasītu laiku."

Būvsapulcēs pēc darbu sākšanās runāja par grunts sēšanās risku, apsprieda risinājumus, bet klātesošie domes pārstāvji nerīkojās. Laškovs apgalvo, ka uz departamentu pat rakstīja vēstules. Purmale skaidro, ka vienkārši neticēja būvniekiem, kas "visu laiku čīkstēja, izdomāja iemeslus prasīt papildu naudu. Mēs neklausījāmies uz šito."

Vēlāk garās iekšējās izmeklēšanās atrada gan būvnieku, gan būvuzraugu pārkāpumus (vienu no ekspertēm, kas parakstīja būvniekam neglaimojošo ziņojumu, vēlāk atlaida, bet vadība apgalvo, ka nesaistīti).

Tad dome pusgadu domāja, ko darīt, līdz vienojās – problemātiskajā būvlaukuma daļā ļaus konstrukcijām grimt līdz procesa dabiskām beigām. Pārējo turpinās celt.

Purmale skaidro, ka juridiski ar būvnieku lauzt līgumu neesot bijis pamata, tāpēc, neraugoties uz pārkāpumiem, viņam uzticēja turpināt. Bet uzņēmums nevarēja iegūt apdrošināšanas polisi. Vēl gads pagāja, kamēr atrada jaunu firmu.

Divarpus gadus būvlaukums stāvēja vienkārši pamests.

Tagad dome gaida, kad beigsies grunts sēšanās un varēs ierīkot kanalizāciju arī atlikušajā daļā. 70 procenti ir izbūvēti, bet to pieslēgt kolektoram varēs tikai tad. Cik tas maksās, neviens nevar pateikt.

Kas dārzā, kas dārzā

Kad sākās ķibeles, mērs bija Staķis, bet par pilsētas attīstību atbildīgais vicemērs – Ķirsis. Un, kā viņu attiecībās ierasts, vainīgā meklējumos viens rāda uz otru.

Staķis apgalvo, ka piedāvājis sākt disciplinārlietu pret Purmali un vēl vienu departamenta darbinieci. "Ķirsis kā atbildīgais teica, ka viņš to redz ka iejaukšanos viņa lauciņā un vēršanos pret viņa cilvēkiem," atminas Staķis. Līdzīgi stāsta izpilddirektora padomnieks Māris Knoks – esot bijis gatavs sākt izmeklēt, bet Ķirsis apturējis.

Ķirsis apgalvo pretējo – tieši viņš uzstājis, ka jāvērtē amatpersonu atbildība. Taču tas esot izpilddirektora darbs, un viņu regulējis Staķis. "Es arī ar Knoku par šo runāju, viņš teica – nu, jāskatās, jāvērtē, tas jau sen bija. Viņi to ir vilkuši garumā, un tagad viņš vēl atļaujas pateikt kaut ko!"

Ekspertīzes, kas palīdzētu noteikt vainīgo, bija gatavas tikai trīs gadus vēlāk. Domei tās izmaksāja 250 tūkstošus eiro. Vēl gadu prasīja gatavošanās tiesai par zaudējumu piedziņu. Prasību iesniegšot tuvākajos mēnešos, bet tās saturu neatklāj.

Ķirsis neuzskata, ka domes politiskā vadība būtu atbildīga par šo vilcināšanos. Tas bijis izpilddirektora darbs. "Jums vieglāk atrast vienu politiski vainīgo un mazgāt par izpildvaras neizdarībām," saka Rīgas mērs.

Procesā – stadions un Andrejsalas kvartāls

Šis Rīgas domes sasaukums ielika pamatu diviem lieliem investīciju projektiem, kas varētu būtiski ietekmēt Rīgas seju, – Riga Waterfront dzīvojamajam kvartālam Andrejsalā un futbola stadionam Lucavsalā. Tiem ir daudz kopīga – pretimnākšana no Rīgas domes, cerība uz pilsētas budžeta ieguldījumiem un potenciālais investors Muhammads al Abars.

Arī tas, ka abu projektu nākotne varētu būt atkarīga no vēlēšanu iznākuma.

Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko Re:Baltica stāsta, ka tieši viņš atvedis al Abaru uz domi: "Vienā FIFA pasākumā man teica, ka te ir potenciālais investors, viņam ir plāni ieguldīt Rīgā. Pasēdējām, parunājām. Es viņu uzaicināju uz Rīgu, aizgājām uz domi."

Ķirsis skaidro, ka pēc šīs tikšanās al Abars sācis lobēt citu projektu – Riga Waterfront. "Sāka rakstīt visādas vēstules, ka gatavs ieguldīt 2,5 miljardus eiro," stāsta Ķirsis. Al Abars un Ķirsis tikās vēlreiz, un investors mēram prasīja "morālu atbalstu no pilsētas puses". Beigās Ķirsis parakstīja sadarbības memorandu.

Kadirova, Lukašenko un ... Rīgas draugs?

Muhammads al Abars ir diktatoru draugs.

Viņa dibināts uzņēmums ceļ mājas Minskā, kur arī pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā al Abars turpināja viesoties pie Vladimira Putina sabiedrotā Aleksandra Lukašenko.

Al Abars publiski slavējis Baltkrieviju kā "īsteni demokrātisku" valsti, saucis Lukašenko par "labestīgu un brīnišķīgu cilvēku" un stāstījis, ka Minskā ir drošāk nekā Rietumeiropā. Lukašenko al Abaru dēvējis par "Baltkrievijas draugu" un "gandrīz vai Baltkrievijas pilsoni". Pērn Reuters ziņoja, ka al Abars plānoja pārdot uzņēmuma daļas Minskas projektā. Nav zināms, vai viņš to tiešām ir izdarījis.

Vairākus gadus turpinājās arī al Abars un Čečenijas diktatora Ramzana Kadirova draudzība. Kadirovs bijis viesis al Abara dēla kāzās, bet uzņēmējs viesojies gan Groznijā, gan Kadirova greznajā villā Dubaijā.

Ķirsis saka, ka līdz memoranda parakstīšanai šo visu nezinājis. "Pats neiegūglēju. Rīgas domē strādā 25 000 darbinieku, ja es visu vietā darīšu darbu… Uzjautāju [drošības] iestādēm, uzjautāju arī … atklātākam valsts iestādēm. Ko man tagad?"

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, runājot par šo sadarbību, norāda uz naudas atmazgāšanas riskiem. "Izejas pozīcija ir – vai nauda smird," viņš saka.

Kad pēc sadarbības memoranda parakstīšanas mediji sāka pievērsties al Abara reputācijai, investors iepauzējis ar futbola stadiona projektu, saka Ļašenko.

"Viņš teica – es gribu pagaidīt vēlēšanas, kā tas viss beigsies. Un tad skatīsimies tālāk. Laikam gaida, kurš nāks pie varas," secina LFF vadītājs. "Varbūt kāds viņam kaut ko sola. Es nevaru šo zināt, kādas tur ar ko ir vienošanās."

Kurš ko sola Waterfront?

Riga Waterfront ir kopīgs al Abara un Latvijas oligarhu projekts. Al Abars sola naudu, bet Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimenes un "Rietumu bankas" akcionārs Leonīds Esterkins piedalās ar zemi Andrejsalā.

Šlesers sarunā ar Re:Baltica negrib atklāt, kā iepazinies ar al Abaru, – esot "komandas darbs". Taču investora sociālie tīkli rada priekšstatu, ka viņu piesaistīja Rietumu bankas cilvēki. Jau pirms trīs gadiem, kad par Waterfront neviens vēl nebija dzirdējis, al Abars publicēja foto ar Esterkinu un Rietumu bankas viceprezidentu Emanuilu Grinšpunu. Trijotne stāv Rīgas klusajā centrā, pie foto paraksts "Rīgā ar draugiem". Grinšpuns un Esterkins neatbildēja uz Re:Baltica zvaniem un īsziņām.

Moldovā dzimušais uzņēmējs Grinšpuns Linkedin sevi piesaka kā Riga Waterfront vadītāju.

Riga Port City, kas apvieno Šlesera, Šķēles ģimeņu un Esterkina aktīvus, saka – Grinšpunam ir "konsultatīvs amats". Kāds? Neatklāšot. Iepriekš viņš figurējis kā biznesa partneris ar Kremļa naudas atmazgāšanu saistītam Moldovas uzņēmējam.

Šobrīd projektam ir prezentācijas salons, mājaslapa, ēkas un ielas būvlaukums un sadarbības memorands ar Rīgas domi. Taču plāni – grandiozi. 15 gadu laikā izveidot glaunu Rīgas apkaimi ar dzīvokļiem, viesnīcām, restorāniem, spa, mākslas galerijām un luksusa veikaliem.

Ko viņš tam cer saņemt no pilsētas? Sadarbības memorandā dome neko skaidri nesola, izņemot "zaļo koridoru" būvvaldē. Ķirsis apgalvo, ka sarunās ar viņu al Abars neko nav prasījis.

Pats al Abars kā līdzīgu Rīgas projektam min savu Belgrade Waterfront Serbijā. Tur gan luksusa apartamentus apmaksāja iedzīvotāji no saviem nodokļiem.

Balkānu pētnieciskās žurnālistikas tīkla žurnālists Radmilo Markovičs Re:Baltica stāsta – Serbijas valdība attīstītājam ne tikai uzdāvināja zemi, bet "vēl par simtiem miljonu eiro uzbūvēja ceļus, kanalizāciju, ūdens pieslēgumu, elektrību. Neviens nezin cik naudas iztērēja valsts un cik ieguldīja pats al Abars".

Viņš skaidro, ka al Abars solījis investēt 3,5 miljardus eiro, taču droši zināms tikai par 150 miljoniem. Vēl 150 viņš valstij aizdeva. "Pārējo sedza Serbijas nodokļu maksātāji."

Rīgas domes attīstības departamentā stāsta – attīstītāji vēlas, lai pašvaldība par savu naudu pārbīda Eksporta ielas posmu starp Andrejsalu un Vanšu tiltu. Iela tagad iet caur Šleseru, Šķēļu un Esterkina zemi, bet pilsētas plānos iezīmēta nostāk no Daugavas. "Starp braucamo daļu un krastmalu ir ļoti šaura teritorija, to nevar izmantot apbūvei. Agri vai vēlu tas būtu jādara, bet tas ir dārgi – jāpārceļ ir arī visas apakšzemes komunikācijas," komentē Purmale. Waterfront interesējot arī tramvaja līnijas pagarināšana, pasažieru ostas temināļa pārcelšana tālāk no centra un vairāku krustojumu pārbūve.

Taču tas nav vienīgais, kas ir svarīgi Waterfront īpašniekiem. Rīgai ir plānojums Andrejsalas teritorijai. Tur augstākas celtnes ir dziļāk krastā, bet pie pašas Daugavas vien dažu stāvu ēkas. Tikmēr Waterfront vīzijā ir otrādi – augstceltnes pašā krastmalā. "Ir noteikts, ka jāveido izteiksmīgs siluets vairākos plānos – kā turpinājums Vecrīgas siluetam. Brīdī, kad mēs krastmalā uzreiz noliekam augstbūvju sienu, tad tie vairs nav tie vairāki plāni," sarunā ar Re:Baltica saka domes attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes vadītāja Elīna Rožulapa.

Lai realizētu savu vīziju, Waterfront attīstītājiem jāpārliecina dome mainīt Andrejsalas plānojumu. Žurnālists Markovičs stāsta, ka Belgradā tas izdevies: "Tajā vietā pilsētas apbūve veido tādu kā amfiteātri. Arhitekti teica, ka dabiski debesskrāpjus būtu būvēt nevis pie upes, bet mazliet dziļāk. Šos brīdinājumus vienkārši ignorēja. Rezultātā tur ir ļoti slikts gaiss, jo vējš no upes neieplūst pilsētā."

Memorands jau tagad paredz – attīstītāji izstrādā jaunu plānojumu, bet domes pienākums ir to izvērtēt. Domē saka, ka tas nebūs vienkārši. "Jebkurš plānojums tik nozīmīgā teritorijā ir vairāku gadu process. Un mēs neesam vieni – mums ir starptautiskas saistības ar UNESCO Pasaules mantojuma centru, un mums ir Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas likums," skaidro eksperts UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos Aigars Kušķis.

Ķirsis neuzskata, ka viņa parakstītais dokuments dod al Abaram kādas priekšrocības.

"Es domāju, ka šis ir viens no Šlesera galvenajiem kandidēšanas iemesliem Rīgas domē. Viņš grib pārņemt varu Rīgā un ar lokālplānojumu izmainīt, ka tur var būvēt 100 stāvus. Būvēt māju pie mājas un par pilsētas naudu vēl tramvaja sliedes izlaist cauri," saka Ķirsis.

Ķirsis stāsta arī, ka pirms memoranda parakstīšanas al Abars minējis – grib nopirkt Andrejsalas zemi no esošajiem īpašniekiem. Riga Port City apgalvo – zemi pārdot neplāno.

Šleseru sadusmo Re:Baltica jautājums, vai viņa mērķis Rīgas domē būtu panākt pašvaldības pretimnākšanu Waterfront: "Ziniet ko. Tas ir lēti – kā jūs tagad uzvedaties (..) Es nepiedalīšos nevienā balsojumā attiecībā uz šo projektu, bet domes deputāti lai lemj." Vai ievēlēšanas gadījumā viņa partijas biedri balsos pret līdera projektu? "Tas ir par labu Rīgai un par labu jums!"

Šlesers no Rīgas domes gaidot infrastruktūras sakārtošanu (ieskaitot tramvaja sliežu pagarinājumu), ja pasažieru ostas termināli lems pārcelt. Pārējo varot apmaksāt investors.

Kurš ko sola Lucavsalā?

Lai arī LFF vēl nesen stadionam prasīja valsts finansējumu, tagad to vairs necilājot. Ļašenko saka, ka saprot – naudas budžetā nav. Ja al Abars teiks nē, meklēs citus investorus. Konkrētības pagaidām nav.

Gada laikā LFF sola pabeigt stadiona un Lucavsalas kopējo koncepciju. Izdevumus segs UEFA. Izmaksas LFF neatklāj. Iepirkumā uzvarējusi pilnsabiedrība, kur dažādu uzņēmumu vadībā ir gan Balticovo līdzīpašnieks Mhitars Mhitarjans, gan kādreizējais Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis, gan lobists Filips Rajevskis.

Lucavsalas daļu, kur plānots stadions, Rīgas dome nodeva federācijas lietošanā bez atlīdzības – bet tikai uz stadiona plānošanas laiku. Kas notiks tālāk – nav skaidrs. Pavīd arī ideja par to, ka būvniecībai vajadzīgo zemi pašvaldība nodos valstij.

Tikmēr premjeres paspārnē strādā stadiona būvniecībai veltīta darba grupa. Tur apspriež vairākus scenārijus un neizslēdz arī valsts atbalstu vai aizņemšanos. "Nekas nav akmenī iecirsts, uz kuru pusi mēs ejam," saka darba grupas vadītājs Edgars Pukinsks. Arī atrašanās vieta.

Ļašenko neslēpj, ka no Rīgas pašvaldības gaida ieguldījumus. Kādus – neprecizē. Arī gaidot vēlēšanu rezultātus.

Ķirsis uzskata, ka nodokļu maksātāju līdzekļus ieguldīt nāksies, kā galveno investīciju minot Lucavsalas savienošanu ar Dienvidu tiltu. Par stadiona būvi deg arī JV Rīgas domnieks Olafs Pulks, kurš ir LFF viceprezidents. Tikmēr Šlesers izsakās, ka stadions Lucavsalā nav nepieciešams vispār.

Autore: Olga Dragiļeva

Redaktore: Sanita Jemberga

Ilustrācijas: Miko Rode

Tehniskais atbalsts: Madara Eihe