Drošības dienests publicē būtiskākās Krievijas izlūku-diversantu grupu identifikācijas pazīmes

Dienesta apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā teikts, ka atbilstoši Krievijas kara vešanas operāciju procedūrām, tuvojoties potenciālam militārajam konfliktam, Krievija uzbrukuma mērķa valstī aktivizē aģentūru un iesūta izlūku-diversantu grupas trīs līdz četru kaujinieku sastāvā.

Šīs personas var būt ieceļojušas mērķvalstī gan legālā, gan nelegālā veidā, slepus šķērsojot robežu. Kā pamatojums var tikt izmantots radu vai draugu apmeklējums, tūrisma, biznesa, kultūras vai sporta pasākumu apmeklēšana, politiskā vajāšana vai mobilizācijas draudi. Krievija šādi rīkojās, sākot pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā 2022.gada februārī.

Izlūku-diversantu grupu uzdevumos ietilpst kritiskās infrastruktūras un militāro objektu, militāro vienību, valsts tiesībsargājošo struktūru novērošana, graujošu darbību veikšana, sabiedriski nozīmīgu personu likvidēšana, sabiedrības nostājas izzināšana un vedināšana uz nemieriem.

MIDD arī publicējis dažas no būtiskākajām izlūku-diversantu grupu identifikācijas pazīmēm.

Pirmkārt, izskats, proti, šīm personām varētu būt paramilitārs, sporta vai tūrisma apģērbs ar atsevišķiem ekipējuma elementiem, savstarpēji līdzīgi apģērba elementi un īss matu griezums, nevīžīgs, nekopts izskats un nepietiekama higiēna, sportiska miesasbūve, līdzi agresorvalsts dokumenti vai valūta.

Otrkārt, ekipējums, proti, ekipējuma elementi un līdzi esošās pārtikas veids liecina par izdzīvošanu neikdienišķos apstākļos vai specifiskām vajadzībām, piemēram, radioiekārtu elementi, kartes, navigācijas iekārtas, iespējams, arī bruņojums.

Treškārt, uzturēšanās vietas, proti, grupas var uzturēties nomaļās vietās, mežos un pie ūdenstilpēm, apmešanās pamestās ēkās, mežaudzēs, pie vientuļiem vai asociāliem cilvēkiem.

Ceturtkārt, uzvedība publiskās vietās, proti, šādas personas neorientējas vai vāji orientējas vietējā apvidū, var pārvietoties pēc militāra parauga, novērot apvidu un iztaujāt vietējos iedzīvotājus par politisko nostāju. Tāpat šādām grupām valsts valodas zināšanas var būt tikai vienam no grupas pārstāvjiem.

Piektkārt, uzdevumu izpilde, proti, šādām grupām var būt pastiprināta interese par kritiskās vai pamatvajadzības nodrošinošas infrastruktūras objektiem, tiesībsargājošajām iestādēm un bruņotajiem spēkiem - to novērošanu un vietējo iztaujāšanu.

"Ukrainas pieredze rāda, ka Krievijas specdienesti spēj pielāgoties videi un apstākļiem, kuros tiek izmantotas izlūku-diversantu grupas, proti, to dalībnieki var arī vizuāli neatbilst klasiskam izlūka-diversanta profilam. Līdz ar to šie indikatori jāizvērtē kontekstā ar vidi un apstākļiem, kuros tiek novērotas aizdomīgas personas vai aktivitātes," teikts pārskatā.

Konstatējot aizdomīgas personas jāņem vērā, ka kāds viens atsevišķs indikators nav pierādījums personas saistībai ar Latvijai naidīgām ārvalstu specdienestu aktivitātēm. Tomēr, ja iedzīvotājiem rodas pamatotas aizdomas MIDD eksperti iesaka sākt komunikāciju ar, iespējams, aizdomīgām personām un noskaidrot to atrašanās konkrētā vietā iemeslus un nodomus.

Tāpat MIDD iesaka sarunas laikā neizpaust savus personas datus un nesniegt tiem norādes vai cita veida palīdzību, piemēram, lūgumus veikt telefona zvanus.

Izlūku-diversantu grupu dalībnieki uzskatāmi par bīstamiem, tāpēc MIDD iesaka apzināties risku un necensties šādas grupas apturēt patstāvīgi, bet tā vietā ziņot Valsts policijai, specdienestiem vai vērsties tuvākajā armijas vienībā.