/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/05/15/16846454t1h3677.jpg)
Pēc tam, kad Vladimirs Putins uz miera sarunām Turcijā bija nosūtījis amatpersonu delegāciju, kas nav pārāk lemt spējīga, viņš turpināja gatavoties ieņemt vēl vairāk teritoriju Ukrainā. Krievija koncentrē spēkus gar frontes līnijām iespējamai jaunai ofensīvai, CNN pavēstīja divas ASV amatpersonas, kas ir iepazinušās ar jaunākajiem ASV novērtējumiem.
Krievijas armijas komandieri “vēlas izveidot lielus [triecienspēkus]”, sacīja viens no viņiem, piebilstot, ka iespējamās ofensīvas mērķis ir ieņemt papildu zemes Ukrainas austrumos. “Putins centīsies ieņemt jebkuru teritoriju līdz pat Kijivas nomalēm,” sacīja otra ASV amatpersona. – Krievi darīs visu iespējamo, lai iegūtu visu, ko vien spēs.
Pēdējos mēnešos Krievijas karaspēka virzīšanās ir gandrīz apstājusies, lielā mērā pateicoties Ukrainas bruņoto spēku jaunajai stratēģijai, kas paredz pilnīgu robežu aizsardzību ar bezpilota lidaparātu palīdzību. Ukrainas armija joprojām ievērojami atpaliek no Krievijas armijas dzīvā spēka un bruņojuma ziņā. Taču, neraugoties uz to, saskaņā ar ASV aplēsēm bezpilota lidaparāti un mīnu lauki kopumā ļauj Ukrainas armijai noturēt ienaidnieka uzbrukumu. Lielā mērā pateicoties tam, ka Ukrainā tika izvērsta jaunā dronu līnijas programma, martā Krievijas spēki ieņēma mazāk nekā 133 kvadrātkilometrus; aprīlī tomēr izdevās ieņemt 175 kvadrātkilometrus, taču tas joprojām ir ievērojami mazāk nekā pagājušā gada novembrī – 722 kvadrātkilometrus, liecina projekta DeepState dati.
Neraugoties uz milzīgo dzīvā spēka un artilērijas pārsvaru, gada laikā Krievijai joprojām nav izdevies ieņemt galveno loģistikas centru Pokrovskā, kas apgādā visu Ukrainas grupējumu Donbasā. Tikmēr kopš 2024. gada sākuma, ieņemot mazāk nekā 1% Ukrainas teritorijas, Krievija, saskaņā ar ASV valdības aplēsēm, ir zaudējusi vairāk nekā 400 000 kritušo un ievainoto karavīru.
Ziemeļkoreja, kuras kontingents piedalījās Kurskas atbrīvošanā, visticamāk, aktīvi nepalīdzēs jaunajā ofensīvā. Pašlaik nav nekādu pierādījumu, ka Ziemeļkoreja varētu ievērojami palielināt savu karotāju skaitu pēc tam, kad kaujās zaudējusi vairākus tūkstošus karavīru, norādīja viens no CNN avotiem.
Maija sākumā mediji ziņoja, ka, spriežot pēc Ukrainas bruņoto spēku izlūkošanas videoierakstiem, Krievija jau vairākas nedēļas pārvieto ievērojamu skaitu karavīru un tehnikas uz pozīcijām tikai dažus desmitus kilometru no frontes līnijas.
Tas viss notiek apstākļos, kad notiek mēģinājumi sākt miera sarunas, kā arī izskan Ukrainas un Eiropas valstu prasības, lai Maskava piekristu 30 dienu pamieram. Tomēr Vladimirs Putins ignorēja šo prasību un nosūtīja uz Turciju vidēja līmeņa amatpersonu delegāciju uz sarunām, kuras viņš pats ierosināja svētdien. Tikmēr Vladimirs Zelenskis un Donalds Tramps mudināja viņu ierasties personīgi.
Fakts, ka delegāciju vada bijušais kultūras ministrs un tagadējais Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Vladimirs Medinskis, skaidri parāda Putina attieksmi pret sarunām, izdevumam “The Moscow Times” sacīja Aleksandrs Baunovs, Krievijas un Eirāzijas studiju centra “Carnegie” Berlīnē vecākais pētnieks: “[Tas ir] it kā Konstantīns Fedins būtu nosūtīts atrisināt Kubas raķešu krīzi... Delegācijas vadības līmenis (kā arī tās sastāvs) liecina, ka Maskava neuzskata notiekošo par jaunu Kubas raķešu krīzi, kas nekavējoties jāaptur. Tā nemaz nesteidzas un, šķiet, pat ir gatava ciest [sarunās] neveiksmi.”
Acīmredzot delegācija, pēc Baunova teiktā, atkārtos agresijas pārtraukšanas nosacījumus, kas ir tuvi Maskavas agrākajiem mērķiem, kā arī papildinās nosacījumus, kas tika izvirzīti sarunās pēc kara sākuma 2022.gada pavasarī ar prasību pilnībā nodot Krievijas kontrolē četrus Ukrainas reģionus, kas jau ierakstīti Krievijas konstitūcijā. Līdz ar to paredzams līdzīgs strupceļš kā sarunās 2022.gadā.