Skip to footer
Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Noskaties LVC: Pie pareizas Salacgrīvas pagaidu tilta lietošanas, līdz jaunā atklāšanai to nevajadzētu atkal slēgt (1)

Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs (LRA)

Pārsimt metru garais, bet kritiski svarīgais tilts Salacgrīvā tiek labots jau kopš pagājušā gada vasaras. Tas ir pārvads vienā no nozīmīgākajiem un noslogotākajiem valsts autoceļiem – Tallinas šosejai – un tam ir būtiska loma arī militārajai mobilitātei, jo pa ceļu pārvietojas kā mūsu, tā sabiedroto bruņoto spēku tehnika. Uz remonta laiku satiksme tiek organizēta pa pagaidu tiltu. Maija sākumā to uz nedēļu slēdza, jo konstrukcijas segums bieži plīsa. Būvnieki pie tā vaino autovadītājus, kas neievēro satiksmes un transporta svara ierobežojumus, bet vietējie uzskata, ka pagaidu pārbrauktuve ir sliktā tehniskā stāvoklī, vēsta TV3 raidījums “Nekā Personīga”.

Cauri Salacgrīvai stiepjas A1 jeb Tallinas šoseja – viens no galvenajiem valsts autoceļiem. Pa to pēdējā gada laikā braukuši gandrīz 2 miljoni mašīnu, tas vidēji ir 5500 auto dienā. Šosejas garums Latvijā ir 101 kilometrs, un tā ir daļa no Via Baltica no Prāgas līdz Tallinai, vairāk nekā 1720 kilometru garumā, cauri piecām valstīm. 10 kilometrus no Igaunijas robežas šoseja šķērso Salacu.

Jau pirms 10 gadiem bija skaidrs, ka tilts pār Salacas upi ir jālabo, taču ministrija un pašvaldība nevarēja vienoties, kam tas ir jādara. Pie darba Satiksmes ministrija ķērās vien pirms diviem gadiem, kad par tilta stāvokli sāka uztraukties igauņi.

Lai gan Tallinas šoseja pieder valstij, dažu simtu metru garais, bet kritiski svarīgais tilts pār Salacas upi piederēja pašvaldībai. Tāpēc Rīgā politiķi uzskatīja, ka pārvada atjaunošana jāveic Salacgrīvai par saviem līdzekļiem. Taču novada ieskatā tiltu pamatā izmanto tranzītam, tāpēc atjaunošana ir valsts darīšana. Par to, ka pašvaldībai vajag valsts atbalstu tilta labošanā, sarunas notikušas jau sen.

Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs (LRA)

“Mēs uzskatījām, ka tās nav adekvāta investīcijas, ka pašvaldībai būtu ar 7 miljonu budžetu jāveic būvniecība provizoriski par 15 miljoniem. Vēl jo vairāk, mēs runājam - vinjetes cits pilnīgi budžets, ir valstij un būtībā jau šo tiltu pamatā izmanto tranzīts, kas šo tiltu bojā un pašvaldībai nav iespēju par saviem līdzekļiem uzturēt starptautisko trasi. Mēs vairākas reizes esam runājuši par šo jautājumu, griezušies Latvijas Valsts ceļos, Satiksmes ministrijā, tagad gan jāsaka, ka cilvēki tur mainījušies, bet vienmēr bija kaut kāds iemesls atteikt”.

Tilta problēma politiķiem zināma jau sen. laikā, kad satiksmes ministrs bija Uldis Augulis, lielāku daļu no pilsētai piederošās šosejas pārņēma valsts, taču tiltu atstāja pašvaldībai. Domes priekšsēdētājs par tiltu runājis arī ar tā brīža premjeru Valdi Dombrovski un valsts prezidentu Valdi Zatleru.

2020.gadā pašvaldība veica tilta zemūdens daļu ekspertīzi. Atklājās, ka pārvada sijas pamazām irst, tāpēc steidzami jāveic kapitālais remonts vai jāierobežo tā lietošana. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzstāja, ka tā ir pašvaldības problēma.

Tālis Linkaits (07.03.2021), Satiksmes ministrs (JKP)

“Tilts nav labā tehniskā stāvoklī, bet jāsaprot ir arī valsts finansiālās iespējas un juridiskā puse”.

2022.gadā ministrija piešķīra pašvaldībai naudu jaunā tilta būvprojekta izstrādei, taču vēl bija jāatrod naudu, lai tu uzbūvētu. Linkaita pēctecim Jānim Vitenbergam bija ideja naudu prasīt Eiropai.

2023.gadā par tilta stāvokli bažas izteica arī igauņi. Togad vasarā, ceļā uz mākslinieka “The Weeknd” koncertu Tallinā, autobraucējiem nācās gaidīt pat sešus kilometrus garā sastrēgumā. Par garajām rindām sūdzības sāka saņemt arī Igaunijas transporta pārvalde.

Jānis Vitenbergs, Saeimas deputāts, bijušais Satiksmes ministrs (Nacionālā Apvienība)

Igaunijas kolēģi jau norādīja un vērsās: “Hei, draugi, kas jums tur notiek, sataisiet, savādāk nav iespējama normāla satiksme!”

NP: Bet jūs vēl bijāt ministrs, kad igauņi sāka kritizēt?

JV: Absolūti. […] Mans mērķis bija to jautājumu sakustināt no nulles pozīcijas. Pie viena galda apsēdināt gan Latvijas Valsts ceļi pārstāvjus, gan ministrijas kolēģus

Uz to brīdi bija gatavs jaunā tilta projekts. Aprēķinātas izmaksas 18 miljoni eiro ar PVN, taču domei naudas tam nebija un valdība visu negribēja sponsorēt.

Šoseja ir svarīga ne tikai tranzītam, bet arī militārajai mobilitātei, pa to pārvietojas gan mūsu, gan sabiedroto bruņoto spēku tehnika. Tāpēc pašvaldība naudu tilta pārbūvei prasīja no Eiropas Savienības fonda militārās mobilitātes projektiem.

Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs (LRA)

“Tad palika jautājums, kur ņemt pārējos 7,5. Tad es saprotu, Latvijas Valsts ceļiem arī šāda nauda nebija. Es saprotu, ka tas beigu beigās aizgāja līdz Saeimai tik tālu, jo tas būtu bijis starptautisks skandāls, ja tas tilts nebūtu vairs ekspluatējams un pat nebūtu cerības, ka viņu remontē un kaut kas uzlabojas”.

Valdība apņēmās segt otru pusi, ja Eiropa naudu iedotu. Kaspara Briškena vadītā ministrija tiltu pārņēma valsts pārziņā. Remontu uzticēja pārraudzīt Latvijas Valsts ceļiem, Brisele piešķīra prasītos 7,5 miljonus un savu daļu piemeta arī valsts. Briškenam gandrīz iekrita veiksme pārgriezt pagaidu tilta atklāšanas lentīti.

Kopš 2024.gada vasaras automašīnas Salacu šķērso pa pagaidu tiltu – maksimālais atļautais ātrums ir 30 kilometri stundā un jāietur 30 metru distance. Pār tiltu nedrīkst braukt par 44 tonnām smagāki auto.

Pagaidu konstrukcijas tehniskie parametri nāk no pašvaldības būvprojekta. Konstrukcijas braucamo daļu sedz metāla plāksnes, taču tās pastāvīgi plīsa, tāpēc būvnieki ik pa laikam uz tilta satiksmi apturēja. Aprīļa sākumā tiltu uz vairākām stundām nācās slēgt. Sastrēgumi Salacgrīvā bija milzīgi, tāpēc vairāk nekā 1000 pilsētnieki nosūtīja vēstuli Satiksmes ministrijai, Latvijas Valsts ceļiem un būvniekiem, prasot tikt galā ar tilta labošanu.

Anna Kononova, LVC Pārstāve

“Dēļ tā, ka arī uz pagaidu tilta autovadītāji arī diemžēl neievēro masas ierobežojumus un mēs redzam, ka brauc transports, kas ir smagāks par 52 tonnām, tā ir pārāk liela slodze tām metāla plātnēm, kas ir uz šī pagaidu tilta, dēļ tā šīs metāla plātnes regulāri plīst. […] šo te gadījumu, kad jāapstādina satiksme bija arvien vairāk. Ņemot vērā to, ka satiksme tur ir diezgan intensīva, ņemot vērā to, ka priekšā mums ir vasara un atvaļinājumu sezona, tad pasūtītājs pieņēma lēmumu […] ka tiks veikti uzlabojumi šim pagaidu tiltam”.

Satiksmes noteikumu uzraudzība ir Valsts policijas kompetencē. Tur raidījumam apgalvo, ka ikdienas patruļās pievērš pastiprinātu uzmanību satiksmei uz tilta. No pagājušā septembra sākti 298 adminstratīvie procesi par ātruma vai distances neievērošanu, no tiem absolūtais vairākums kopš februāra. Cik daudz atklāti gadījumi par smagāku kravu pārvadāšanu, policija neatbildēja.

Savukārt LVC apkopotā statistika liecina, ka vidēji mēnesī pār tiltu brauc aptuveni 200 mašīnas smagākas par 52 tonnām. Esot pat fiksēts gadījums pagājušā gada nogalē, kad pār pagaidu tiltu pārbraukusi mašīna, kura svēra vairāk nekā 100 tonnas - tas ir divreiz vairāk nekā ir tilta nestspēja.

Anna Kononova, LVC Pārstāve

NP: Tas nepadara bīstamu šo objektu?

AK: Šo objektu regulāri uzrauga. […] Ievērojot distanci un ievērojot masas ierobežojumus tilts netiek apdraudēts, tilta nestspēja ir pietiekama. Tas, ka plīst plātnes, kā jau es teicu, tie ir lokāli bojājumi, kuri neietekmē tilta nestspēju, ar tilta nestspēju viss ir kārtībā, bet, protams, ja uz tilta vienlaicīgi atradīsies divas, trīs mašīnas ar masu vairāk nekā 52 tonnas mēs nevaram izslēgt, ka tur notiks traģēdija.

Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs (LRA)

“Šķiet, ka tas pagaidu tilts ir diezgan tādas pašvakas kvalitātes. Es nerunāju nestpējas ziņā, bet tieši klāja ziņā. Jo tur visu laiku bija strīds, kas nodrošinās distanci, kas nodrošinās ātrumu, kas it kā šo tiltu bojā, tad jāsaka tā, ka es te neredzu ne ātrumu, ne distanci, vienkārši esošās metāla plāksnes tā kā plastilīns spiedās iekšā starp karkasa nesošajām konstrukcijām”.

Anna Kononova, LVC Pārstāve

“Būvdarbu projekts līdz ar pagaidu tiltu risinājums ir pašvaldības izstrādāts, mēs to esam saņēmuši no pašvaldības tādu, kādu tā bija pasūtījusi un tādu kādu tā ir akceptējusi. […] Plātnes plīsa dēļ nepareizas ekspluatācijas. Mēs nevaram zināt, vai tās plātnes plīstu vai neplīstu pie cita veida satiksmes. Bet tilts atbilstoši projektam, kāds bija projektā prasīts, ir uzstādīts”.

Būvnieks “Nordes Būve” neatsaucās aicinājumam uz interviju. Rakstiski viņi atbild, ka funkcionālās prasības pagaidu tiltam bija norādītas iepirkumā. Uz jautājumu, kā izvērtēti materiāli pagaidu tilta klājumam, atbildi nesaņēmām.

Maija sākumā pagaidu tiltu uz nedēļu slēdza, lai pilnībā nomainītu segumu un uzliktu labākas plātnes. Vieglajām mašīnām tas maršrutu būtiski neizmainīja, jo blakus ir vēl viens tilts, taču smagajām mašīnām ceļu pagarināja par aptuveni 70 kilometriem. Pagājušajā nedēļā tiltu atvēra, taču sastrēgumi joprojām ir.

Salacgrīvas iedzīvotāja

“Tagad viņš drošāks izskatās vismaz. Tad, kad viņi noņēma tos metinājumus, kas tur bija, tad tāds drūms skats bija. Nē, tagad nekāda vaina. […]”

NP: Kā ir ar sastrēgumiem? Ir mazāk palikuši?

“Pat grūti pateikt, tur ir pēc stundām jāskatās. Ja ir fūres uz prāmi brauc uz Tallinu, tad jau ir stundas, kad viņu ir padaudz, bet tā nu pieraduši jau”.

Salacgrīvas iedzīvotājs

“Tagad ir uz tilta, tomēr vairāk no tās puses. Vakaros ir sastrēgumi”.

NP: Vakaros ja? Tagad mēs tā nācām skatījāmies, ka nav īsti neviena

“No tās puses nav, bet no igauņu puses ir”.

Salacgrīvas iedzīvotāja

“Smagajām mašīnām nevajag braukt pa šo tiltu, otrkārt, lai brauc apkārt, atļaut tikai mūsu vietējām mazām mašīnītēm un satiksmes autobusiem. […]”

NP: Kā ir tagad ar sastrēgumiem? Ir kaut kas mainījies?

“Oi, tāpat ir sastrēgumi. Un kavē autobusi. Un tā nevar paspēt […] Nē, nav nekas mainījies galīgi nav un svaru arī neievēro. Fūres brauc ar lieliem ātrumiem un vispār galīgi garām”.

Iepriekš plātņu remontus sedza būvnieks no savas kabatas, taču klājuma atjaunošana veikta pēc Latvijas Valsts ceļu ierosinājuma. Tas LVC izmaksāja 165 tūkstošus. Būvnieks un LVC raidījumam norādīja, ka īstā tilta būvniecība virzās pēc grafika un jau gada beigās to atklās.

Anna Kononova, LVC Pārstāve

NP: Tad tagad ir pārlicība, ka pa vasaras posmu, līdz jaunā tilta pabeigšanai, viņu nevajadzēs vairs slēgt ciet?

AK: Pie pareizas tilta ekspluatācijas, tam tā nevajadzētu būt.

Būvnieks mums neatbildēja, vai tilta izbūve varētu sadārdzināties. Šonedēļ jaunajam tiltam pabeigta balstu izbūve. Iepriekš publiski izskanējis, ka jauno tiltu varētu pabeigt līdz 18.novembrim.

Komentāri (1)
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu