:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
“Ko viņi var izdarīt – uzlabot demogrāfisko situāciju? Ja nu vienīgi katrs savā gultā,” – par to, ko gaida no jaunās Augšdaugavas novada pašvaldības, kas tiks ievēlēta 7. jūnijā, saka Latvijas tālākajā dienvidu punktā - Demenes pagastā. Novadam ar skanīgo nosaukumu, ko izveidoja, Daugavpils novadam pievienojot Ilūkstes, nav sava centra, bet pašā vidū Daugavpils, kurā atrodas pašvaldības administrācija. Bezdarbs Augšdaugavas novadā ir lielāks nekā vidēji valstī, algas zemas, iedzīvotāju skaits krītas.
Sēlija, nekāda Latgale, mani vairākas reizes izlabos Demenes pagastā – kādus 18 km no Daugavpils, kur atrodas Latvijas tālākais dienvidu punkts. Pagasts ar 12 ezeriem un gleznaino apkārtni pozicionējas kā Daugavpils kūrorts. Simbols - divi melnie stārķi demogrāfiju neuzlabo, bet tūristus pievilina. Demenē ir nedaudz vairāk kā 1000 iedzīvotāju, daudzi strādā Daugavpilī. Lielākā daļa iedzīvotāju runā krievu valodā, lai gan te dzimuši un auguši. Latviešu valodas nezināšana ir viens no iemesliem, kāpēc grūti atrast darbu.
Demenes pagastā ir viens ģimenes ārsts, toties pieņem piecas dienas nedēļā. Dakteris Vitālijs Novickis jau 25 gadus ārstē demeniešus un, šķiet, no galvas zina, kāda kuram kaite. Uz galda pacientu kartītes - biezas grāmatas, kurās sastūķēti izraksti no slimības vēstures, analīžu rezultāti, sūdzības un nosūtījumi pie speciālistiem.