Jēkabpilieši vēlas otru tiltu pār Daugavu, bet naudas tam pagaidām nav

Domes priekšsēdētāja vietnieks Alfons Žuks, kurš vēlēšanās startē no "Platforma 21" saraksta, atzina, ka jautājumam par tiltu ir divas puses. No vienas puses otrs tilts garantētu drošību un operatīvo dienestu mobilitāti, ja uz viena no tiltiem kaut kas atgadās - remonts, avārija -, samazinātu satiksmes plūsmu starp tiltiem.

"No otras puses - ja tiks uzcelts otrs tilts, vecais tilts pilnībā pārnāks pašvaldības apsaimniekošanā un uzturēšanā, kas prasīs būtiskus finanšu ieguldījumus, jo tilts jau šobrīd ir sasniedzis nolietojuma robežas,"

atzīst Žuks.

Tāpēc esot kārtīgi jāizsver visi "par" un "pret", vai labāks būtu viens tilts ar trīs joslām vai divi tilti. Politiķis arī norāda, ka atbildi par attīstības plāna realizāciju var sniegt Satiksmes ministrija un Aizsardzības ministrija - ne pašvaldība.

Latvijas Reģionu apvienības, Jaunās konservatīvās partija un "Vienotības" vienotā saraksts līderis, deputāts Ilmārs Luksts uzsver, ka otrs tilts ir būtisks gan ikdienas, gan militārās mobilitātes nodrošināšanai. Tā kā pašvaldības budžets šādu projektu nespēj segt, ir svarīgi šo jautājumu nepārtraukti aktualizēt valsts līmenī.

"Otra tilta par Daugavu būvniecība ir ne tikai pilsētas attīstības jautājums, tam ir arī militāra un valstiska nozīme," pārliecināta arī domē nepārstāvētās Latgales partijas saraksta pirmais numurs Jeļena Pabērza.

Pēc viņas paustā,

esošais tilts Jēkabpilī nav ar pietiekamu nestspēju, līdz ar to militārās tehnikas transportam tas nav drošs. Posmā starp Rīgu un Daugavpili tilta bez gabarītu ierobežojumiem pār Daugavu nav.

"Otrkārt, pēc publiski pieejamas informācijas secināms, ka ir izstrādāts tehniskais projekts, kas paredz jauna vanšu sistēmas tilta izbūvi pār Daugavu Jēkabpilī. Projekta izstrādei jau ieguldīti ne mazi finanšu līdzekļi," uzsver Pabērza.

Viņa arī atgādina, ka esošais tilts ir būvēts 1962.gadā, tā tehniskā stāvoklis nav labs, tas ir par šauru pilsētas un tranzīta satiksmes intensitātei. Līdz ar to, kad remontdarbu, satiksmes negadījumu vai citu iemeslu dēļ tilts uz laiku ir slēgts, nav iespējama vai ir apgrūtināta satiksmes kustība starp abām pilsētas daļām.

Taču arī Pabērza norāda, ka, lai šī iecere nepaliktu tikai attīstības plānos, jautājums jārisina valsts līmenī, jo pašvaldībai vienai nav jāsedz tilta izbūves izmaksas, tas ir valstiski nozīmīgs un svarīgs objekts. Vienlaicīgi jārisina tranzīta transporta kustības un Jēkabpils pilsētas apbraucamā ceļa nodrošināšana.

Arī partija "Latvija pirmajā vietā" esot pārliecināta, ka otra tilta izbūve pār Daugavu ir stratēģiski nepieciešama.

"Ņemot vērā pašvaldības ierobežotās finansiālās iespējas šādam projektam, šāda mēroga infrastruktūras projekts nav realizējams tikai vietējā līmenī. Tāpēc aktīvi sadarbosimies ar valsts institūcijām, lai nodrošinātu projekta īstenošanu," komentē politiskā spēka saraksta līderis Jēkabpils novadā Aivars Kraps.

Viņam piekrīt arī no partijas "Izaugsme" startējošais bijušais pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis. Viņš norāda, ka tilts ir būtisks Jēkabpils tautsaimniecības attīstības priekšnosacījums, jo pilsētas funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra izvietota abās Daugavas pusēs. Piemēram, Daugavas labajā pusē ir dzelzceļa stacija, rūpnieciskā ražošana, ceļu savienojumi ar Rīgu, Rēzekni, Daugavpili virzienā uz Vidzemi un Igauniju, savukārt Daugavas kreisajā krastā - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, policijas iecirknis, slimnīca, lielākā daļa dzīvojamo māju, tirdzniecības centri, tranzītceļi virzienā uz Lietuvu.

"Otra tilta būvniecība ir projekts ar ilgtermiņa ietekmi. Tas ir valsts nozīmes projekts un pašvaldības politiķiem ir pienākums turēt šo jautājumu dienas kārtībā," komentē Gogulis.