/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/05/29/16876731t1h9ab4.jpg)
Laikā no 1957. līdz 1965. gadam Masterss un Džonsone novēroja vairāk nekā 10 000 seksuālo aktu, kuros piedalījās 382 sievietes un 312 vīrieši. Pētījuma dalībnieki tika novēroti masturbācijas vai dzimumakta laikā laboratorijas apstākļos.
Tika izmantoti inovatīvi instrumenti – piemēram, vaginālie fotopletismogrāfi, kas mērīja asins plūsmu un muskuļu kontrakcijas dzimumorgānos. Viņi pat izstrādāja caurspīdīgu mākslīgo dzimumlocekli ar iebūvētu kameru, lai fotografētu vagīnas iekšpusi dzimumakta laikā!
Revolūcija: viņu darbs nebalstījās uz pašziņojumiem, bet gan objektīviem datiem – kas tajā laikā bija revolūcija.
Masterss un Džonsone izveidoja Seksuālās uzvedības izpētes institūtu, kurā viņi turpināja pētījumus un izstrādāja terapijas metodes seksuālo disfunkciju ārstēšanai. Viņu darbs kalpoja par pamatu mūsdienu seksuālajai terapijai un izglītībai, veicinot atklātāku un zinātniski pamatotāku pieeju seksualitātes jautājumiem.