Kā jūties, kad nevari vairs nobildēt ēdienu Instagramam? Kā ir, kad tev atņem laiku? Ko tu redzi, kad tevis apēsto izliek piecus metrus garā virknē? Kā jūties, kad tev piedāvā uz sitiena sagrābt un aprīt ēdienu? Un kā ir tad, kad pēc tavas ēdienu izvēles tevi tāpat noliek pie vienas siles ar visiem? Kā garšo sapelējusi maize? Un kā - sūds ar ievārījumu? Tu vari neēst, bet tu to dari – kāpēc? Tas ir tad, kad tu piedzīvo provokāciju, kad ēdiens sāk ēst tevi...
Līdz pirmajam jūnijam Rīgā norisinās pavisam “svaigs” mākslas festivāls – Rīgas Mākslas nedēļa (Riga Art Week – RAW). Starp daudzajiem mākslas pasākumiem devos arī uz “Skudras Metropoles” radīto gastronomisko provokāciju – kas patiešām tāda arī bija: brīžiem šokējoša, bet garšīgi izaicinoša un mākslinieciski stindzinoša. Tas bija notikums, kas man personīgi sašūpoja realitāti starp laiku, telpu, mākslu un ēdienu – līdz brīdim, kad šķiet, ka ēdiens sāk ēst tevi pašu!
Zinot Gundegu Skudriņu un viņas būšanu uz “tu” ar mākslu un gastronomiskajām performancēm, zināju, ka rezultāts būs iespaidīgs! Lai gan manā pieredzē jau ir desmitiem Skudriņas komandas gastronomisko darinājumu – un es zinu, ka tie prasa ne vien ģeniālu izdomu un drosmi, bet arī burtiski sviedrus un asaras –, viņa katru reizi spēj mani pārsteigt. Un tā ir augstākā pilotāža. Ļoti, ļoti! Bravo!