Personas kodi nav pretlikumīgi; Latvija nav komercuzņēmums (6)

Facebook lietotāji no jauna dalās ar sazvērestības teoriju, ka Latvija nav valsts, bet komercuzņēmums. Tas pausts kādā video, kurā izskan arī nepamatoti maldi, ka personas kodi ir pretrunā ar starptautiskiem līgumiem un vēlēšanas Latvijā neesot īstas.

Personas kodi nav pretrunā ar starptautiskiem līgumiem

“No pilsoņa, no cilvēka no tā, uz kuru attiecas Apvienoto Nāciju [organizācija], mūs nomainīja uz preci – uz nedzīvu substanci personu. Piešķīra cipariņu kodu, kas principā pēc visiem starptautiskajiem likumiem ir aizliegts… šī te konvencija ir spēkā, ka cilvēku nedrīkst ciparizēt. (..) Paskatieties savu pasīti. Tur iekšā ir tāds burtiņš P, kas nozīmē, ka mēs esam nekas – pauper, nabagi – , ka mums nekas nepieder un ka mums par visu ir jāmaksā. Parādnieki principā.”

Video autore piemin Apvienoto Nāciju organizācijas Cilvēktiesību deklarāciju un “konvenciju”, ar ko, iespējams, domāta Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Ne vienā, ne otrā nav rakstīts, ka cilvēkiem nedrīkst piešķirt personas kodus vai citus identifikācijas numurus.

Latvijas pasēs norādīts pases tips. P tipa jeb pilsoņa pasi piešķir Latvijas pilsoņiem. Burts “P” nenozīmē ne pauper (ang. – nabags), ne parādnieku, bet gan pilsoni.

Pase ir valsts īpašums, taču video autorei nav taisnība, ka viss, ko cilvēki “noformē” ar pasi, pieder valstij.

Latvija nav komercuzņēmums

“Instance Latvijas Republika ir reģistrēta ASV kā komerc.. kā peļņu gūstošs uzņēmums.”

Šī ir populāra sazvērestības teorija, kas balstās uz to, ka Latvija un valsts institūcijas ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) un privātās uzņēmumu datu bāzēs. Lai saprastu, kādēļ tās tur atrodamas, Re:Check iepriekš sazinājās ar IT uzņēmumu Lursoft, kas izmanto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informāciju.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa skaidroja, ka ne visi, kas reģistrēti Latvijas Republikas UR, ir komersanti. Uzņēmumu reģistrs reģistrē arī publiskās personas un iestādes. Kiopa stāstīja: “Tas, ka iestādes nosaukums ir “uzņēmumu reģistrs”, nenozīmē, ka tas veic tikai komersantu reģistrāciju.” Proti, UR ir reģistrētas arī valsts pārvaldes iestādes (piemēram, ministrijas), kā arī reliģiskas organizācijas un citas juridiskas personas, taču tas nenozīmē, ka tās ir komercuzņēmumi. UR redzams, ka, piemēram, Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes atrodas reģistrā “Publisko personu un iestāžu saraksts”, nevis komercreģistrā. Turpretim komercuzņēmumus, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) jāreģistrē komercreģistrā. Arī iestādēm piešķir nodokļu maksātāja numuru, jo tās administrē nodokļu jautājumus.

Šos sazvērestības teoriju mēdz izmantot, lai pamatotu, piemēram, nodokļu nemaksāšanu vai apšaubītu valdības leģitimitāti. Tās izplatītāji dažkārt stāsta, ka cilvēkiem bez piekrišanas neesot jāseko valsts likumiem jeb “privātuzņēmuma kārtības noteikumiem”.

Latvijā vēlēšanas nav neīstas

“Šajā sistēma (..) jūs varat domāt, ka balsojat. Bet, pat ja būtu šī balsošana ņemta vērā, (..) nekas nemainīsies, jo tā ir viena sistēma, viena komerciestāde.”

Video autore nesniedz nekādus pierādījumus. Nav pamata apgalvot, ka Latvijā nav īstu vēlēšanu vai ka tajās notiek kāda veida krāpšanās.

Secinājums: Ne ANO Cilvēktiesību deklarācijā, ne Eiropas Cilvēktiesību konvencijā nav rakstīts, ka cilvēkiem nedrīkst piešķirt personas kodus vai citus identifikācijas numurus. Latvija nav komercuzņēmums. Nav pierādījumu, ka Latvijā vēlēšanas nav īstas.