Laboratorija: Pieprasījums pēc valsts apmaksātajām analīzēm būtiski pārsniedz pieejamo valsts finansējumu

Uzņēmumā uzsver, ka valsts apmaksātās medicīniskās analīzes laboratorijās tiek veiktas tikai ar ārsta nosūtījumu.

"Valstī šobrīd arī nav izveidota sistēma, kā un pēc kādiem kritērijiem būtu veidojama rinda uz analīzēm, ja nosūtījumu skaits pārsniedz valsts noteikto kvotu apjomu," norāda uzņēmumā.

Pieprasījuma un finansējuma neatbilstības dēļ laboratorijās veidojas pārstrādes, kas rada risku, ka, beidzoties valsts finansējumam, var nākties ierobežot pacientu pieņemšanu, jo valsts šo pakalpojumu neapmaksās, lai arī laboratoriskie izmeklējumi ir viens no veselības aprūpes sistēmas pamatelementiem, akcentē "Centrālā laboratorija".

Atsaucoties uz pētījumiem, uzņēmumā vērš uzmanību, ka tieši analīžu rezultāti ir galvenais rīks diagnozes noteikšanā un ietekmē vairāk nekā 70% klīnisko lēmumu. Rezultāti palīdz ne tikai laikus diagnosticēt saslimšanu, bet arī nozīmēt precīzāku un līdz ar to lētāku ārstēšanu, turpmākos izmeklējumus vai profilakses pasākumus, potenciāli samazinot arī citas izmaksas nākotnē par "ielaistu" slimību ārstēšanu.

"Diemžēl jau ilgstoši veselības aprūpes budžets tiek apzināti plānots ar deficītu, jo tas neatbilst reālajam pacientu pieprasījumam un plūsmai," pauž uzņēmumā.

No vienas puses, valsts iedzīvotājiem garantē noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, tostarp laboratoriskos izmeklējumus, kādi pienākas katram iedzīvotājam. No otras puses - pacienti šos pakalpojumus var nesaņemt, ja slimo laikā, kad finansējums jau ir izlietots vai ir izveidojušās pārstrādes, skaidro "Centrālā laboratorija".

Nepareizi plānojot budžeta izdevumus analīžu veikšanai, valsts pēc tam daudzkārt pārmaksā, ārstējot laikus neatklātas diagnozes un ielaistas slimības, apgalvo uzņēmumā.

Ņemot vērā, ka šogad pacientu plūsma uz valsts apmaksātajām analīzēm ir būtiski pieaugusi un vismaz šobrīd kritums nav vērojams, "Centrālā laboratorija" cer, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) izstrādās risinājumu, lai nodrošinātu medicīniskās analīzes visiem pacientiem, kam tās nepieciešamas, pilnā apmērā pildot arī savas saistības pret pakalpojumu sniedzējiem, kuriem jau šobrīd valsts par pakalpojumu apmaksu piemēro samazinātu koeficientu, nevis pilnu pakalpojuma maksu.

Jau vēstīts, ka daļai primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gada pirmajā ceturksnī izveidojusies vairāk nekā 3 miljonu eiro pārstrāde par laboratoriskajiem izmeklējumiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA).

Pārstrādes veidojas, kad mediķi pacientus nosūta uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem lielākā apjomā nekā viņiem iezīmētās kvotas un plānoti līdzekļi budžetā, līdz ar to laboratorijas var laikus nesaņemt samaksu par izmeklējumiem vai saņemt to mazākā apmērā.

Asociācija par situāciju saņēmusi informāciju no Nacionālā veselības dienesta (NVD). Līdzīgi kā citus gadus dienests aicina ģimenes ārstus izvērtēt izmeklējumu līdzekļu izlietojumu. NVD aicina rūpīgi vērtēt katru atsevišķo pacienta gadījumu un nepieciešamību nosūtīt viņu veikt laboratoriskos izmeklējumus.

NVD arī aicinājis iedzīvotājus nesatraukties, jo arī turpmāk būšot iespējams veikt valsts apmaksātos izmeklējumus.

NVD skaidrojis, ka gadam plānotais finansējums nav izlietots un arī šobrīd 29 laboratorijās visā Latvijā tiek veiktas valsts apmaksātas analīzes. Vienlaikus, veicot regulāro finansējuma izlietojuma analīzi, secināts, ka šobrīd iztērētie līdzekļi pārsniedz šī gada četriem mēnešiem plānoto.

Šādas pārstrādes novērotas arī citos gados un mēdz izlīdzināties vasaras mēnešos, kad pieprasījums analīžu veikšanai sarūk, norāda NVD.

Lai pārrunātu laboratorijas pakalpojumu apjomu un finansējuma izlietojumu, kā arī kopīgi rastu labāko risinājumu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai arī nākotnē, VM un NVD šomēnes plāno tikties ar "Centrālās laboratorijas" pārstāvjiem.

Kopumā šogad valsts apmaksātu analīžu veikšanai plānoti vairāk nekā 62 miljoni eiro. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem laboratorisko izmeklējumu pieejamību, līgums par pakalpojumu sniegšanu noslēgts ar 29 laboratorijām - "E. Gulbja laboratoriju", "Centrālo laboratoriju", Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas laboratoriju, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratoriju un citām.

Kompānija "Centrālā laboratorija" reģistrēta 1994.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 300 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Centrālā laboratorija" ir viens no "Repharm" grupas uzņēmumiem. "Repharm" koncernā ietilpst arī "Recipe Plus", AS "Sentor Farm aptiekas", kas pārvalda aptieku tīklu "Mēness aptieka", AS "Veselības centru apvienība" un citi uzņēmumi.

"Repharm" koncerns pieder AS "AB City", kurai Latvijā pieder arī zāļu ražotājs AS "Olpha", kurai savukārt pieder augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotāja AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika", SIA "Tonus Elast", SIA "Silvanols" un citi izņēmumi.

"AB City" patiesie labuma guvēji, pēc kompānijas mājaslapā publiskotās informācijas, ir Sergejs Korņijenko, Andrejs Leibovičs, Aleksandrs Livšics, Mihails Lurje, Jeļena Ņikitina un Roberts Tavjevs.