SVF kritiski vērtē iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī Latvijā

SVF misijas Latvijā vadītājs Luiss Brandao-Markess jautāts, kā vērtē no šā gada ieviesto solidaritātes iemaksu, kas Latvijā reģistrētām kredītiestādēm līdz 2027.gadam jāmaksā no peļņas pieauguma, kas veidojās pateicoties EURIBOR likmju izmaiņām, norādīja, ka SVF šajā gadījumā saskata potenciālu risku tirgus izkropļojumiem. Proti, bankas tā vietā, lai vairāk kreditētu uzņēmumus, var nolemt vairāk kreditēt nekustamo īpašumu, jo tie ir ilgtermiņa aizdevumi un tādējādi var sadalīt nodokļa ietekmi uz daudziem gadiem.

"Turpretī, piemēram, attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kas parasti tiek izsniegti uz daudz īsāku laiku, to ir grūtāk izdarīt. Tas var ietekmēt ekonomikas aktivitāti, jo kredīti uzņēmumiem parasti nodrošina lielāku produktivitāti nekā, piemēram, kredīti nekustamajam īpašumam, kas parasti ir zemas produktivitātes darbība. Tā ir viena no mūsu galvenajām bažām, ka varētu būt šī nevēlamā blakusietekme, un tāpēc mēs domājam, ka valdībai būtu jāpārvērtē šis nodoklis," uzsvēra Brandao-Markess.

Tāpat SVF ir kritisks par plašas diskusijas izraisījušo lēmumu pārvirzīt vienu procentpunktu no sociālajam iemaksām no otrā pensiju līmeņa uz pirmo pensiju līmeni, samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% līdz 5%.

"Ejot uz priekšu ir svarīgi pārvērtēt iemaksas otrajā līmenī un, iespējams, palielināt tās, lai varētu ģenerēt lielāku atdevi. Proti, ir jādomā ne tikai, kā palielināt atdevi, bet arī, iespējams, jāpalielina iemaksas," norādīja SVF misijas vadītājs.

Turklāt viņš norādīja, ka kopumā bažas rada tas, ka samazinās rādītājs, kāda ir pensiju attiecība pret vidējo algu jeb ienākumu aizvietošanas rādītājs.

SVF uzskata, ka Latvijas pensiju sistēma ar tās trim līmeņiem un obligāto un brīvprātīgo iemaksu sistēmu ir ļoti labi izveidota, bet vienlaikus ir svarīgi palielināt iemaksas otrajā un trešajā pensiju līmenī, kā arī nodrošināt dzīves cikla pieeju pensiju fondiem, lai palielinātu peļņu no tiem.

Jau vēstīts, ka SVF misija Rīgā strādāja no 26.maija līdz 6.jūnijam. SVF sagaida, ka Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad sasniegs apmēram 1%, bet inflācija pieaugs līdz aptuveni 3%.