/nginx/o/2025/06/12/16915904t1h33c6.jpg)
Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlēts valdes loceklis, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķirurģijas katedras profesors Haralds Plaudis, informēja iestādē.
Plaudis šos amata pienākumus pildīs līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026.gada 3.janvārī. Ilgāk palikt šajā amatā viņš neesot piekritis.
Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpilde Austrumu slimnīcā nepieciešama pēc Normunda Staņēviča atkāpšanās no valdes priekšsēdētāja amata, lai nodrošinātu slimnīcas darba administratīvo un operatīvo nepārtrauktību, kā arī izpildītu nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar valdes lēmumu pieņemšanu un atbildību par organizācijas iekšējo darbību.
Plaudis ir ieguvis ārsta grādu RSU, kur pabeidzis arī rezidentūras studijas ķirurģijas specialitātē un vēlāk ieguvis doktora grādu medicīnā. Papildus iegūtajai medicīniskajai izglītībai profesors ir apguvis efektīvas veselības aprūpes resursu pārvaldības programmu Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā, iegūstot vadības izglītības sertifikātu veselības aprūpē.
Austrumu slimnīcas valdē bez profesora Haralda Plauža strādā arī Vadims Beļuns un Kaspars Plūme.
Austrumu slimnīcas valdes galvenie uzdevumi šobrīd saistīti ar aktuālo infrastruktūras attīstības projektu realizāciju un slimnīcas darba nodrošināšanu ierobežotu resursu apstākļos.
Patlaban slimnīcas aktuālākie uzdevumi ir Infekciju slimību un plaušu veselības centra jaunā korpusa būvniecības realizācija, valdes kompetencē veicamie pasākumi stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" (LOC) rekonstrukcijas projekta uzsākšanai, kā arī slimnīcas darba nodrošināšana ierobežota finansējuma apstākļos.
Universitātes slimnīcas uzdevumi ietver arī jaunu ārstēšanas metožu ieviešanu un klīnisko pētījumu veikšanu, kas tieši ietekmē ne tikai medicīnas zinātnes attīstību, bet arī palīdz uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti visā valstī.
Kā vēstīts, maija beigās par atkāpšanos no amata paziņoja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa. Viņš šādu lēmumu esot pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Slimnīcas iepriekšējais padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs tobrīd apgalvoja, ka šī bijusi abpusējā vienošanās.
RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, internās medicīnas galvenais speciālists un profesors Aivars Lejnieks tobrīd pauda, ka pēdējā laikā spiediens uz slimnīcas valdi un valdes priekšsēdētāju ir bijis liels un nesaprotams. Lejnieks arī norādīja, ka nevēlas "virpināt sazvērestības teorijas", tomēr viņu dara aizdomīgu "labprātīgā vienošanās" par Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā.
Vienlaikus RAKUS darbinieki vēstulē amatpersonām prasīja skaidrot Staņēviča atkāpšanos. Vēstulē, ko parakstījuši vairāk nekā 200 darbinieki, teikts, ka Staņēviča atkāpšanās darbiniekos izraisījusi "sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses". Tāpēc personāls pieprasa Veselības ministriju sniegt skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija.
Pēcāk veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) apmeklēja slimnīcu un tikās ar darbiniekiem, lai skaidrotu esošo situāciju.
Savukārt 9.jūnijā, pāris nedēļas pēc Staņēviča atkāpšanās, par amata atstāšanu paziņoja arī slimnīcas padomes vadītājs Labsvīrs. Viņš uzskata, ka viņa lēmums var uzlabot valdes un padomes sadarbību, mazināt slimnīcas kolektīva neapmierinātību ar radušos situāciju, kā arī veicināt pakāpenisku LOC renovācijas sākšanu iespējami drīzākā laikā.
RAKUS padomē darbu šobrīd turpina divi līdzšinējie padomes locekļi - Valts Ābols un Jolanta Roze.