/nginx/o/2024/10/31/16457295t1h9f05.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/06/17/16930158t1he919.jpg)
Neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā nemitīgi samazinās, turklāt alus nozare saskaras ar dažādiem ierobežojumiem, kas liek zaudēt konkurencē ar citu valstu ražotājiem, industrija turpina veiksmīgi pastāvēt. Par to, kādas ir alus ražošanas un patēriņa tendences, sarunājamies ar Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētāju Pēteri Liniņu.
Tad parunāsim par garšām. Šķiet, ka pēdējā laikā tirgū vairāk ienācis ir “ipa” alus. Vai tas iegūst lielāku tirgus daļu un tradicionālais lāgeris to zaudē?
Nepretendēju uz statistisku precizitāti šajā ziņā, taču tā ir pēdējo gadu tendence. Jaunās garšas, to vidū arī eili, aizvien straujāk ieņem zināmu tirgus daļu, tieši ekskluzīvo cenu kategorijā. Ir zināms, ka tiek rīkoti pat dažādi festivāli un šajā ziņā pat veidojas vesela kultūra. Tas ir novērojams ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Tomēr es domāju, ka vairāk nekā puse aizvien saglabā uzticību tradicionālajam lāgera tipa vai tā sauktajam “vācu tipa” alum, kas Latvijā ir tradicionālās alus kultūras sastāvdaļa.