Aizsardzības ministrija informē par aktuālo nozarē (2)

Latvija ir vienojusies ar Igauniju un Lietuvu par kopīgu izstāšanās procesu no konvencijas. Ministrs skaidroja, ka šobrīd kaimiņvalstīs "jāuzliek pēdējie akcenti", un tad varēs iesniegt izstāšanās pieprasījumu.

Viņš skaidroja, ka līdz ar to šobrīd nevar sākt mīnu ražošanu vai iegādi, un to varēs darīt pēc formālas izstāšanās.

Vienlaikus ministrija ir veikusi sākotnējo izpēti gan par iespējām iegādāties, gan ražot mīnas. Sprūds atzina, ka šajā ziņā notiktu cieša sadarbība ar reģionālajiem partneriem - Somiju un Poliju, jo šīm valstīm ir kapacitāte mīnu ražošanā un sprāgstvielu piegādēs.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns informēja, ka, veidojot valsts aizsardzības līniju un plānošanu attiecībā uz prettanku mīnu iegādi, NBS ir paralēli izvērtējuši nepieciešamos apjomus nevadāmajām kājnieku mīnām. Paralēli aizsardzības plānu īstenošanai turpinās sadarbība ar partnervalstīm.

Jau ziņots, ka Saeima 16.aprīlī pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu, bet 24.aprīlī likumu izsludināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Likumam pievienotajā pielikumā valsts skaidro, ka 20 gadu laikā, kopš Latvija pievienojās konvencijai, ir būtiski mainījusies reģionālās drošības situācija, un Krievija, sākot karu pret Ukrainu, ir klaji parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības, tajā skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtos ietvertos principus.

Brīdī, kad tika lemts par Latvijas pievienošanos Otavas konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kādēļ Latvijai tai nepievienoties, savukārt patlaban drošības situācija Baltijas reģionā ir mainījusies, skaidroja amatpersonas.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstis, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Konvencija paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no tās. Dalībvalsts paziņo par izstāšanos visām pārējām dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei. Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Attiecīgi pēc tam Latvijai būs tiesības un iespēja izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas.

Iepriekš tika skaidrots, ka Latvijas Ārlietu ministrija koordinēs ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām šo izstāšanās dokumentu iesniegšanu.

NBS komandieris: Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības vairāk vērtējamas kā informatīva ietekmes operācija

Rudenī paredzētās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās stratēģiskās militārās mācības "Zapad-2025" patlaban vairāk vērtējamas kā informatīva ietekmes operācija, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Paužot personīgo viedokli, Pudāns sacīja, ka šīs mācības vairāk būs prātus ietekmējoša operācija. Patlaban NBS komandieris neticot, ka Krievijai būs pietiekami lielas fiziskās spējas šo mācību organizēšanā un iespējas piesaistīt karaspēku no frontes Ukrainā.

"Protams, būs atsevišķas vienības. Tāpat uzsvars noteikti tiks likts uz Baltkrievijas karaspēku. Iespējams, arī būs citas mācībās uzaicinātās valstis. Redzēsim paraugdemonstrējumus poligonos, bet manā patreizējā novērtējumā tas nerada tiešu apdraudējumu," uzsvēra Pudāns.

Mācību laikā vai tuvojoties "Zapad-2025" tomēr varot intensificēties papildus kādi apdraudējumi gan informācijas telpā, gan kā īstenoti kiberuzbrukumi vai sabotāžas uzbrukumi. Tas agresorvalstij būtu nepieciešams, lai radītu priekšstatu par spējām iebiedēt, sprieda Pudāns.

Kā vēstīts, Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) savā nesen publiskotajā apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā norādījis, ka pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas bruņotajos spēkos ir ierobežotas ne tikai stratēģiska, bet arī operacionāli taktiska līmeņa mācības, kas, visticamāk, ir saistīts ar personāla un militārās tehnikas trūkumu.

Pārskatā norādīts, ka mācībām "Zapad-2025" pamatā jānotiek Baltkrievijas teritorijā, bet mācību mērogs un aptvertā teritorija lielā mērā būs atkarīga no situācijas Krievijas karā pret Ukrainu.