Varētu palielināties ģimenes ārstu iesaiste otrā tipa cukura diabēta ārstēšanā (1)

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs piekrita, ka ģimenes ārstu iesaiste ir būtisks resurss un to vēl ir iespējams paplašināt.

LU veiktajā pētījumā par otrā tipa cukura diabēta pacientu piekļuvi mūsdienīgai insulīna terapijai Latvijā tika apzināti šķēršļi un piedāvāti ierosinājumi insulīna terapijas pieejamības un efektivitātes uzlabošanai.

Attiecībā uz jaunajiem, ilgas darbības, vienreiz nedēļā lietojamo injicējamo insulīnu preparātiem, nepieciešams rūpīgs sagatavošanās darbs, apmācot endokrinologus un ģimenes ārstus tā izmantošanā, norādīja Ražuks.

Viņš atzīmēja, ka pētījums apstiprinājis jau esošās problēmas, piemēram, pacienti reģionos atrodas nevienlīdzīgākā situācijā piekļuvei pie speciālistiem.

Vienlaikus joprojām diabēts tiek atklāts novēloti - infarkts nereti ir pirmā izpausme, kad slimība tiek atklāta, noskaidrots pētījumā.

Pētījumā arī secināts, ka vizītei pie endokrinologa atkarībā no reģiona var nākties gaidīt līdz pat sešiem mēnešiem.

Tāpat trūkst aprūpes māsu diabēta apmācības kabinetiem. Komentējot šo problēmu, Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes locekle Una Gailiša uzsvēra, ka liela daļa endokrinologu strādā bez māsas. Lai gan ir atsevišķi diabēta aprūpes kabineti, pacientam pēc ilgstošas atrašanās rindā vienas vizītes laikā ir apgrūtinoši izskaidrot pilnīgi visu nepieciešamo informāciju par ārstēšanu, atzina Gailiša.

Viņa rosināja apmaksāt apmācības manipulāciju kā atsevišķu pakalpojumu, jo, viņasprāt, primāri jārisina tieši pacientu diabēta apmācības jautājums.

Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane sacīja, ka citviet Eiropas Savienībā (ES) nevalstiskās organizācijas uzņemas pacientu izglītošanu un apmācību, kā arī motivācijas veicināšanas pasākumu organizēšanu, šiem nolūkiem saņemot finansējumu no valsts. Tomēr Latvijā šādas prakses nav, tāpēc nevalstiskās organizācijas pacientu apmācību pēc pašu iniciatīvas veic savu iespēju robežās. Tomēr šāda pašiniciatīva nav pietiekama pilnīgai pacientu izglītošanai, sacīja Štelmane.

Līdztekus LU veiktajā pētījumā rekomendēts izglītot ģimenes ārstus, iedrošinot izrakstīt jau viņu kompetencē esošos medikamentus. Tostarp priekšlikums ir atļaut ģimenes ārstiem uzsākt citu efektīvu diabēta medikamentu, piemēram, GLP1 izrakstīšanu.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dzalbs akcentēja, ka maksimāli jānovērš birokrātiskos šķēršļus, lai medikamenti būtu pieejami. Tostarp arī pacientu izglītošana par veselīgu dzīvesveidu ir vienlīdz būtisks faktors ārstēšanas uzlabošanā.

Savukārt Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja informēja, ka divu jaunu zāļu grupu iekļaušanai cukura diabēta pacientiem būtu papildu nepieciešami aptuveni 60 miljoni eiro.

NVD pārstāve skaidroja, ka jaunu medikamentu, tostarp bazālā insulīna iekļaušana ir komplicēts process, jo ražotājam jāiegūst atzinums par medikamenta izmaksu efektivitāti. Tikai tad šo medikamentu var iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā.

Līdz ar to ir grūti prognozēt jaunu medikamentu ienākšanu tirgū, vienlaikus var būt nepieciešams arī papildu finansējums, par kura pieejamību un apmēru nav garantijas, viņa skaidroja.

Parasti, iekļaujot jaunus medikamentus, sākotnēji tie paredzēti šaurākai, prioritārai pacientu grupai, bet pēcāk tos jau var nozīmēt arī citām pacientu grupām.

Atbildot uz jautājumu par to, kā NVD veic aprēķinus, Rugāja sacīja, ka tiek ņemtas vērā tiešās zāļu izmaksas. Cita pieeja aprēķiniem pieprasītu mainīt izmaksu efektivitātes principu, un vienlaikus varētu nākties sastapties ar pietiekamas statistikas trūkumu citu apmaksas kritēriju izvirzīšanai.

Vienlaikus atsevišķiem medikamentiem var būt arī klīniski ierobežojumi, kas ietekmē to pieejamību, viņa norādīja.

Nākamgad Veselības ministrija plāno iekļaut specifiskas zāles otrā tipa cukura diabēta pacientiem ar trešās vai ceturtās pakāpes hronisku nieru slimību. Plānots arī iekļaut jaunu medicīnisko ierīci - nepārtrauktas glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu "Dexcom One+".