Vācija publisko vēl vairāk nekā 100 Minhenes dzīvoklī atrasto šedevru nosaukumus

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

Vācija ceturtdien publicējusi vairāk nekā 100 Pikaso, Sezana, Degā un citu mākslinieku darbu nosaukumu oficiālā vietnē, kurā apkopoti nacistu nozagtie mākslas darbi.

Tie nāk no 2012.gada februārī Minhenes dzīvoklī atrasta nenovērtējamu gleznu krājuma, par kuru ziņas atklātībā nonāca šomēnes.

Policija atradusi gandrīz 1500 gleznu, pārmeklējot 1956.gadā mirušā mākslas darbu kolekcionāra Hildebranda Gurlita dēla dzīvokli Minhenē, jo Kornēliuss Gurlits tika turēts aizdomās par nodokļu nemaksāšanu. Mākslas darbi, kuri bija paslēpti starp dažādiem krāmiem un vecām mantām, šodien vērti aptuveni miljardu eiro (700 miljonus latu).

Pagājušonedēļ tīmekļa vietnē «lostart.de» tika publicēti pirmie 54 mākslas darbu nosaukumi. Tagad tur atrodami kopumā 219 nosaukumi.

Varas iestādes uzskata, ka nacisti visus darbus nolaupījuši vai piespieduši ebreju kolekcionārus tos atdot par niecīgu cenu. Nosaukumi un attēli publicēti tāpēc, lai varētu pieteikties patiesie īpašnieki.

Vācijas varasiestādes trešdien informēja, ka, sākot ar ceturtdienu, tiks publiskoti 590 no 1405 mākslas darbiem.

Ceturtdien publiskoto darbu vidū ir Edgara Degā, Ežēna Delakruā, Pola Sezana, Pablo Pikaso, Albrehta Dīrera un Onorē Domjē un citu mākslinieku «zīmējumi, akvareļi un gleznas».

Kornēliuss Gurlits, kurš jau pārkāpis 80 gadu slieksni, dzīvojis savrupu dzīvi, galvenokārt iztiekot ar līdzekļiem, ko ieguvis par dažiem gadu gaitā pārdotiem mākslas darbiem.

Viņa tēvs ieguva šos mākslas darbus pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.

Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Piksao, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana, darbi.

Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.

Tūkstošiem mākslas darbu ir atgriezušies pie saviem īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atrasti

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu