Pāvests Benedikts XVI sestdien savu priekšgājēju Jāni Pāvilu II pasludināja par svētīgu, pavērot ceļu bijušā pāvesta beatifikācijai, kuras izsludināšana paredzēta svinīgā ceremonijā nākamajā gadā, paziņoja Vatikāns.
Jāni Pāvilu II pasludina par svētīgu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat Benedikts XVI par svētīgu pasludinājis pretrunīgi vērtēto Otrā pasaules kara laika pāvestu Piju XII, pa kuru izteiktas apsūdzības, ka viņš rīkojies pasīvi, kad nacisti nogalināja miljoniem ebreju.
Beatifikācija jeb miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem ir pēdējais solis pirms pilnīgas kanonizācijas un iecelšanas svēto kārtā.
Kā ceturtdien ziņoja Itālijas izdevums «Panorama», Jāņa Pāvila II beatifikācijas ceremonija paredzēta nākamā gada 16.oktobrī un tā varētu pulcēt līdz pat miljonam apmeklētāju.
Šāds datums izraudzīts, lai pieminētu Jāņa Pāvila II apstiprināšanu par pāvestu 1978.gada 16.oktobrī.
Parasti līdz kāda cilvēka iecelšanai svēto kārtā paiet vairāki gadu desmiti vai pat gadsimti, taču Benedikts XVI Jāņa Pāvila beatifikācijas procesu uzsāka jau divus mēnešu pēc viņa nāves 2005.gada aprīlī.
Ja viņš tiešām nākamā gada oktobrī tiks beatificēts, Jānis Pāvils II svētlaimīgo kārtā būs iecelts īsākā laika posmā nekā Māte Terēza, kuras beatifikācija notika sešus gadus pēc nāves.
Lai noslēgtu beatifikācijas procesu, jāatzīst Jāņa Pāvila «svētīgās īpašības,» kam jāsaņem īpašas komisijas un pāvesta apstiprinājums.
Beatifikācijas pēdējais posms ir liecību apkopošana par brīnumiem, kas saistīti ar konkrēto personu, parasti attiecībā uz kādas slimības izārstēšanu, kam nav rasts zinātnisks skaidrojums. Noslēdzošā kritērija izvērtēšanā iesaistītas vairākas komisijas.
Jāņa Pāvila II gadījumā par brīnumu tiek uzskatīta kādas franču mūķenes izārstēšana no Parkinsona slimības 2005.gadā.
Arī brīnuma patiesumu jāapstiprina pāvestam.
Ja Katoļu baznīca beatificē kādu mirušu cilvēku, tas nozīmē baznīcas apstiprinājumu, ka šis cilvēks ir uzņemts debesīs un var aizlūgt Dieva priekšā par tiem, kuri lūdzas viņa vārdā.