Fiziķi izveidojuši pašsaliekošos origami, «liekot» plānām speciāla materiāla plāksnītēm patstāvīgi sakārtoties iepriekš uzdotās struktūrās (kā pirmās tika izveidotas laiva un lidmašīna). Zinātnieku darbs publicēts žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences», bet īsumā tas aprakstīts Hārvarda inženierzinātņu un lietišķo zinātņu skolas preses relīzē.
Kvadrātiskā plāksnīte ar malas garumu 4 centimetri, kura var patstāvīgi salikties, ir veidota no īpašas stikla šķiedras un sadalīta 32 trijstūros, robežas starp kuriem sastāv no silīcija slānīša un īpašas lokanas folijas. Ja šādu plāksnīti 30 minūtes tur temperatūrā 420 grādi pēc Celsija skalas, tad locījumu vietas «iegaumē» savu konfigurāciju. Lai plāksnītei liktu atcerēties trijstūru izvietojumu, to nepieciešams sasildīt līdz 70 grādiem. Trīsdimensiju struktūras izturības pamatā ir magnēti, kuri satur kopā saskarošās plāksnītes daļas.
Locījumu vietas tiek uzsildītas, pievadot tām elektrisko strāvu. Plāksnītes pārtapšanas process aizņem aptuveni 20 sekundes. Pagaidām zinātnieki izveidotās plāksnītes ir spējīgas tikai «salikties», tomēr nākotnē darba autori plāno «iemācīt» tās arī patstāvīgi izvērsties. Perspektīvā šādā struktūrām var tikt atrast ļoti plašs pielietojums praksē. Piemēram, uz to pamata var radīt patstāvīgi izvērsošās saules baterijas vai radioantenas. Pašsaliekošos struktūru radīšana arī ir viens no pašlaik «modernākajiem» virzieniem mūsdienu zinātnē un tehnoloģijā. Piemēram, zinātnieki aktīvi izstrādā mikroskopiskus DNS – origami.