Kopējo maksimālo braukšanas ātrumu Latvijā nevajadzētu atļaut palielināt, bet atsevišķos ceļu posmos tas būtu iespējams, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
(Ziņa papildināta ar auto žurnālista N.Avotiņa komentāru.)
Zivtiņš skaidroja, ka Latvijas ceļi būvēti tā, lai pa tiem varētu droši pārvietoties ar patlaban noteikto maksimālo ātrumu 90 kilometriem stundā. Tomēr atsevišķās vietās, piemēram, pa jaunizbūvētajiem ceļiem, izvērtējot visus apstākļus, maksimālo atļauto braukšanas ātrumu varētu palielināt līdz 100 vai 110 kilometriem stundā.
Atļauto ātrumu varētu palielināt tikai uz dažiem ceļiem
Viņš gan nevēlējās norādīt, tieši kuros ceļu posmos varētu to atļaut, tomēr kā piemērus minēja virzienu uz Siguldu vai uz Jūrmalu.
"Tas ir jāskatās no konkrētās vietas apstākļiem, vai ir kustība tikai vienā virzienā, vai ir barjeras, cik joslu," teica Zivtiņš.
Prevencijas pārvaldes priekšnieks atzina, ka pagājušajā vasarā par šo jautājumu notikušas diskusijas, bet lēmums neesot pieņemts. Te esot jārunā ar Satiksmes ministriju, "Latvijas valsts ceļiem" un Ceļu satiksmes drošības direkciju.
"Šis ir Satiksmes ministrijas jautājums, bet Ceļu policija neiebilstu," norādīja Zivtiņš.
Zivtiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka vidējā satiksmes ātruma samazināšana par 10 kilometriem stundā ļaujot gadā glābt aptuveni 100 līdz 150 cilvēku dzīvību uz vienu miljonu iedzīvotāju.
Izplatītākais pārkāpums - ātruma pārsniegšana
2009. gadā CSDD kopā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju rīkoja kampaņu "Ātrums. Nāvīgi viltīgs. Esi gudrāks!". Tās mērķis bija samazināt nepareiza ātruma izvēles dēļ bojā gājušo satiksmes dalībnieku skaitu. Statistika rāda, ka aptuveni trešā daļa avāriju notiek tieši pārāk liela vai nepareizi izvēlēta braukšanas ātruma dēļ. Piedevām ātruma pārsniegšana ir izplatītākais satiksmes noteikumu pārkāpums, kas veido apmēram pusi no visiem pārkāpumiem.
Ātruma pārsniegšana ir arī galvenais iemesls, kādēļ Latvijā tiek ieviesti fotoradari. Pagaidām Satiksmes uzraudzības biroja rīcībā ir četri pārvietojamie radari, taču jau šā gada otrajā pusē to skaits varētu pieaugt vēl par 160, ja sekmīgi noslēgsies to iegādes konkurss.
Var atzīmēt, ka pagājušajā gadā sodi par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem piespriesti 347 500 latu apmērā. Turklāt fotoradari fiksē ne tikai ar ātruma pārsniegšanu saistītos pārkāpumus, bet arī ar speciālas programmatūras palīdzību pārbauda, vai auto nepiedalās satiksmē bez derīgas obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA), par ko soda naudas apmērs ir vismaz 60 lati.
