8 lietas, ko NEdarīt, lai uzlabotu savu dzīvi

Ko NEVAJAG darīt

1. Skatīties telefonā, kad tiekaties ar cilvēkiem. Jūs centāties, patiešām centāties. Un, jā, jā, jūs, protams, izdarījāt to ļoti pieklājīgi: «Tas ir tavējais, kas zvana? Ā, tad tas ir manējais, piedod…» un atslēdzāties no notiekošās sarunas… Vai arī ne tā: jūs vienkārši pavisam, pavisam nepamanāmi (vismaz jums tā šķiet) ātri paskatījāties lejup. Vai arī vienkārši apklusāt un, pārstājot klausīties sarunu biedrā, sakoncentrējāties uz telefonu. Ja vien negribat visu sabojāt, nekad tā nedariet. Telefonam ir nospļauties par to, kad jūs viņam beidzot pievērsīsiet uzmanību. Telefons vienalga to nenovērtēs. Tā arī ir galvenā atšķirība starp telefonu un cilvēkiem.
2. Novērsties sapulču/sanāksmju laikā. Ja gribat paspīdēt un pierādīt sevi, tad izslēdziet savas elektroniskās ierīces un klausieties (un, jā, arī šī pēdējā ļoti svarīgā vēstule pagaidīs, un arī twitterī nenotiks nekas nāvējošs, ja jūs tajā 30 minūtes neielūkosieties). Sakoncentrējieties uz notiekošo šeit un tagad, un jūs būsiet pārsteigti, cik daudz jauna un svarīga sev iegūsiet no visparastākās sapulces. Slēptie zemteksti līgumiem; negaidītas iespējas partnerības paplašināšanai, jaunas idejas projektiem – tas viss tur ir, taču jūs būsiet vienīgais, kas to ievēros, jo jūs esat vienīgais klausītājs.
3. Pārdomāt par to cilvēku likteņiem, kuriem nav nekādas saistības ar jūsu dzīvi. Ticiet man, kārtējā realitātes šova dalībnieki pavisam mierīgi iztiks bez jūsu uzmanības un rūpēm. Labāk pievērsiet uzmanību saviem tuviniekiem: sievai, bērniem, vecākiem un draugiem. Veltiet viņiem savu laiku un savas domas. Viņi to ir pelnījuši daudz vairāk.
4. Sekot līdzi visiem jaunumiem sociālajos tīklos. Jums patiešām nav jāatver visas mēstules, kas iekrīt jūs pasta kastē. Un paziņojumi sociālajos tīklos arī nav tik svarīgi. Un like instagramā, protams, ir svēta lieta, taču kāpēc jums par tiem ir jāzina katras divas minūtes? Ja esat ar kaut ko svarīgu aizņemti, nav jāpievērš uzmanība dažādiem nevarīgiem sīkumiem, kas tikai novērš jūsu uzmanību. Ļaujiet sev pilnībā sakoncentrēties uz lietu, ko darāt. Jūs vienmēr varēsiet pārbaudīt savu e-pastkasti vai ieiet sociālajos tīklos, kad pabeigsiet darbu. Neļaujiet citiem sastādīt jūsu dzīves grafiku; tas, ar ko jūs šobrīd nodarbojaties, ir daudz svarīgāks par to, ar ko nodarbojas daudzi citi.
5. Dzīvot pagātnē. Protams, pagātne ir svarīga jūsu dzīves daļa. Kļūdas, kuras esam pieļāvuši, māca mums būt stiprākiem un neatkārtot tās, taču ir ļoti svarīgi uz tām neieciklēties. Iemācieties piedot sev un citiem. Ja esat izdarījis kaut ko ne tā, negrauziet sevi visu atlikušos mūžu, bet paskatieties uz situāciju kā uz iespēju visu izlabot un kaut ko šajā procesā arī iemācīties. Ja kļūdījies ir kāds cits, neuzgrūdiet viņam visu savu kritikas spēku un dzēlīgo asprātību: tā ir jūsu iespēja izrādīt cēlsirdību, labestību un sapratni. Nepalaidiet šo iespēju garām.
6. Gaidīt ideālo brīdi. Ideālais moments nekad nepienāks. Tā vietā, lai gaidītu apstākļu sakritību, riskējiet. Un pat tad, ja neesat pārliecināts par veiksmi un panākumiem (un neviens nav pārliecināts par panākumiem, kad izmēģina kaut ko jaunu), jūs vienmēr varat būt pārliecināti, ka neviens neaizliegs jums mēģināt vēl vienu reizi. Pietiek gaidīt: jūs pazaudēsiet daudz mazāk, nekā baidāties, bet iegūsiet daudz vairāk, nekā spējat uzdrošināties.
7. Tenkot. Tas vienkārši nav tā vērts. Ja jūs ar visiem esat apsprieduši to, ar ko nodarbojas Ivanovs, kāpēc jums visiem kopā to neapspriest ar pašu Ivanovu, nevis tenkot viņam aiz muguras? Ak, «jūs neesat tajā pozīcijā, lai ar viņu runātu»? Tad varbūt jums vispār nebūtu jārunā par šo personu viņam aiz muguras. Iztērējiet šo laiku daudz produktīvākām un apzinātākām sarunām, tas būs daudz noderīgāk.
8. Piekrist pieklājības dēļ. Jā, atteikties nav viegli: kā uz to skatīsies kolēģi, draugi? Taču, kā likums, gan draugi, gan kolēģi sapratīs, ja atteiksieties pieklājīgi un paskaidrosiet atteikuma iemeslu. Tie, kas nesapratīs un būs sašutuši, vai jums ir svarīgs viņu viedoklis? Sakot «nē», jūs, protams, piedzīvojat dažas nepatīkamas minūtes, ne vairāk. Taču, parakstoties uz kaut ko, no kā mokoši gribas aizbēgt uz pasaules malu, cietīsiet kā minimums visu to laiku, ko vajadzēs, lai konkrēto lietu izdarītu. Un varbūt pat ilgāk.

_{Tulkoja Kristīne Somere}