Žurnāla «Karogs» 2009. gada janvāra numurā lasiet:
Žurnāls «Karogs» janvārī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ieva Kolmane ievadesejā «Olekts» spriež, cik lielā mērā un kāpēc cilvēks vispār kāro pēc kādiem kanoniem, labi apzinādamies, cik tie nosacīti.
«Tekstos» dzejnieks Arvis Viguls piesauc halucinācijas, hemoroīdus un histēriju, bet kas ir viltus soneti – viltoti, viltīgi vai vēl citādi – tas noskaidrojams no viņa dzejas kopas «viltus soneti un citas b puses». Anna Auziņa poētiski domā: «Kaut kas nav kārtībā,» tomēr viņu mierinot sniegs, savukārt Daces Sparānes dzejojumā «Piecelieties» katram piederošais laiks tiek apstiprināts ar apokaliptiskas tiesas spriedumu. Tiek publicēti daži no stāstiem, kas izskanējuši 2008. gada «Prozas lasījumos» – Ilmāra Šlāpina «Pasaka par pasaules radīšanu», Daces Rukšānes «Pīle», «Papagailis» un «Pupuķis». Vēl – fragmenti no Jāņa Mauliņa autobiogrāfiskās tetraloģijas «Individuālists» otrās grāmatas «Satricinājums», kuros autors jauna cilvēka acīm rāda Staļina laika Latvijas sadzīves smalkumus.
«Skats» veltīts patlaban topošajam Latvijas Kultūras kanonam. Guntis Berelis rakstā «Kanons un kritēriji» raksturo problēmas – pārvaramās, pārvarētās un nepārvaramās –, ar kādām saskārušies kanona veidotāji. Raimonds Briedis apcerē «Kanons kā simbols» nonāk pie secinājuma, ka šāds kanons ļauj ieraudzīt stabilo un mainīgo plašākā kultūras telpā. Mākslas nozares ekspertu grupas vadītāja un Kultūras kanona projekta patronese Māra Lāce stāsta par darbu pie tēlotājmākslas kanona, un vārds dots arī Orestam Silabriedim – vienam no mūzikas ekspertiem. Socioloģe Anda Laķe raksturo «alternatīvo kanonu», kas tapis, balstoties uz jauniešu aptauju. Lasāmi arī visās septiņās kultūras nozarēs izfiltrētie 30 izcilāko fenomenu saraksti.
«Rakstos» Māris Salējs intervijā stāsta par topošo monogrāfiju, kas veltīta Ulža Bērziņa dzejas poētikai. Lasāms arī monogrāfijas fragments – «Ulža Bērziņa dzejas mugurkauls». Ilgonis Bērsons rakstā «Par, aptuveni, slepeni un pret» turpina 1958. gada literatūras un apliteratūras norišu hroniku. Pauls Daija apcerē «"Lasītāji» vai «grābstītāji"?» stāsta par vietējo rakstnieku un lasītāju attiecībām XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā. Šogad aprit 150 gadu kopš izcilā norvēģa Knuta Hamsuna dzimšanas, un «Karogs» ar Norvēģijas vēstniecības atbalstu sāk publicēt Hamsunam veltītu rakstu ciklu, kuru ievada Norvēģijas vēstnieka Latvijā Nilsa Ūlava Stāvas raksts «Hamsunam – 150».
«Apskata» sadaļā intervija ar SIA «Jānis Roze» direktori Ināru Beļinkaju. Viņa stāsta, kā aizvadītā gada nogalē svinēta izcilā latviešu grāmatu izdevēja Jāņa Rozes 130. gadskārta, un iepazīstina ar apgāda «Jānis Roze» un firmas veikumu, Jāņa Rozes tradīcijas turpinot. Reizē arī viņa raksturo grāmatu izdošanas un tirgošanas kopainu Latvijā.
Informējam arī par decembrī notikušajiem «Prozas lasījumiem 2008», par Blaumaņa literārās prēmijas konkursu skolēniem, par rakstniecības un literatūras aktualitātēm Igaunijā, Lietuvā un pasaulē.